Siliņa stāstīja, ka tiesībsargs ir saņēmis Ģenerālprokuratūras lēmumu un līdz 24.novembrim gatavo pārsūdzības materiālu, jo nepiekrīt Ģenerālprokuratūras lēmumam.
Kā ziņots, ģenerālprokuratūra, izvērtējot tiesībsarga Jura Jansona iesniegumu ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu ministrijas (FM) atbildīgajām amatpersonām saistībā ar IIN nepamatotu iekasēšanu, atteicās sākt kriminālprocesu. Prokuratūra skaidroja, ka likums neuzliek pienākumu iestādei, šajā gadījumā VID, atteikties no savām tiesībām konkrētās administratīvās lietas izskatīšanā saistībā ar Augstākās tiesas Senāta spriedumu citā lietā.
Pēc Siliņas stāstītā, procesu tika lūgts sākt pret konkrētām amatpersonām pēc Krimināllikuma 319.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas bezdarbību, ja izraisītas smagas sekas vai ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks. Minētais likuma pants vainīgo personu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Tiesībsargs iesniegumā norādīja, ka kopš 2010.gada Tiesībsarga birojā tiek saņemtas sūdzības no personām par VID iestāžu darbībām, piespiedu kārtā iekasējot IIN, nokavējuma naudas un soda naudu no ienākuma par nekustamo īpašumu atsavināšanu, kuri ir bijuši personas īpašumā vairāk nekā 12 mēnešus, neskatoties uz to, ka šo ienākumu gūšanas periodā likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9.panta 1.daļas 19.punkts to aplikšanu ar nodokli neparedzēja.
No sūdzībām esot konstatējams, ka iesniedzēji likumā noteiktajā kārtībā bija deklarējuši VID savus ienākumus, paļaujoties, ka VID rīkosies atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Turpretī VID pieprasīja maksāt nodokli par jau pagājušu periodu pretēji likumā noteiktajam izņēmumam un pašas iestādes iepriekš traktētājam, ka nodoklis nav maksājams, veicot darbības likumā neparedzētu nodokļu piespiedu piedziņā.
Pamatojoties uz minēto, tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietas par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu VID iestāžu darbībā un to patvaļu, rīkojoties pretēji normatīvo aktu regulējumam, kā rezultātā konstatēts, ka VID ar savu rīcību ir pārkāpis ne tikai iesniedzēju tiesiskās paļāvības principu, bet arī Satversmes 105.pantā nostiprinātās pamattiesības, proti, ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Tiesībsarga atzinums tika nosūtīts FM ar ieteikumiem norādīt VID kā padotībā esošai valsts iestādei uz šai atzinumā atklātajiem Satversmes un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārkāpumiem. Atzinumā tika norādīts, ka VID neievēro savas kompetences robežas un veic likumā par IIN neparedzēta nodokļa iekasēšanu, kas personām, iespējams, ir radījusi neatgriezeniskus zaudējumus un ievērojamus kaitējumus.
Tiesībsargs 2011.gada 10.februārī vērsās arī pie Ministru prezidenta un finanšu ministra ar lūgumu pārtraukt VID nelikumīgas darbības, kas rupji pārkāpj ar Satversmi garantētās cilvēku pamattiesības, kā arī tiesiskās paļāvības principu.
No Ministru prezidenta un finanšu ministra sniegtās atbildes tiesībsargs nekonstatēja konstruktīvu attiecīgās situācijas risinājuma variantu, ņemot vērā, ka katra konkrēta strīda starp VID un personu izskatīšana ir atstāta tiesas kompetencē, informēja Siliņa.
Iesniegumā norādīts, ka laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam VID kopumā veicis nodokļu auditus 320 fiziskajām personām, kuras veikušas darījumus ar nekustamajiem īpašumiem. Šo auditu rezultātā VID aprēķinājis, ka šīm personām valsts budžetā IIN, nokavējuma naudas un soda naudas veidā ir jāsamaksā vairāk nekā 65,4 miljoni latu.
Tiesībsargs Jansons jau iepriekš uzsvēris, ka valdības nostāja jautājumā par VID veikto nelikumīgo nodokļu piedziņu veicina slikto pārvaldību valsts iestādēs.
Līdz 2010.gada 1.janvārim likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteica izņēmumu, ka par nekustamo īpašumu pārdošanu, kas īpašniekam piederēja ilgāk par 12 mēnešiem, nav ieturams IIN. Ja likums uz to brīdi šādas darbības atļāva, tad nav pieļaujama prakse, ka likuma izmaiņas piemēro ar atpakaļejošu datumu un par to VID veic nodokļu uzrēķinu, skaidroja Jansons.