Kā trešdien Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja tiesībsarga biroja pārstāves, kopš krīzes sākuma ārstniecības personām saskaņā ar Ārstniecības likumu ir atļauts strādāt pagarinātu normālu darba laiku, proti, 240 stundas mēnesī. Šāda norma tika pieņemta, lai risinātu cilvēkresursu jautājumu nozarē. Savukārt Darba likums nosaka, ka cilvēkiem normāls darba laiks ir 160 stundas, bet virsstundas nedrīkst būt vairāk par astoņām stundām nedēļā.
Tomēr ārstniecības personām par lielākām darba stundām, kas citiem strādājošajiem skaitītos kā virsstundas, maksā vienādu stundas likmi. Savukārt citiem strādājošajiem par virsstundām jāmaksā dubultā.
Kā norāda Tiesībsarga birojs, ārsti ir nodarbināti nesamērīgi ilgu laiku, kas draud ar pārslodzi. Tāpat, ņemot vēra, ka ekonomiskā krīze Latvijā ir beigusies, nepieciešams par virsstundām vairāk maksāt arī ārstiem.
Tomēr, kā norādīja Finanšu ministrijas pārstāvji, šāda iecere prasītu lielus finanšu līdzekļus. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Anda Čakša stāstīja, ka Bērnu slimnīcai vien vajadzētu 50 000 eiro mēnesī jeb 600 000 eiro gadā, lai nodrošinātu šādas piemaksas.
Kā norādīja klātesošie, iespējams, sākotnēji ir jādomā par ārstniecības personu normāla darba laika saīsināšanu, proti, tas varētu būs 200 stundas, nevis 240 stundas mēnesī. Tomēr komisijas deputāti arī atgādināja, ka strādāt vairāk par 160 stundām mēnesī ārstniecības personai var likt tikai ar viņa paša piekrišanu.
Kā teica deputāti Mārtiņš Šics (LRA) un Hosams Abu Meri (Vienotība), ārsti izvēlas strādāt pagarinātu darba laiku, kā arī strādāt vairākās ārstniecības iestādēs, lai nopelnītu pienācīgu atalgojumu.
Veselības ministrijas pārstāvji klātesošajiem pastāstīja, ka ministrijā ir izveidota darba grupa, kas pie šī jautājuma strādā. Sēdē tika nolemts, ka darba grupā tiks iekļauts arī kāds no Saeimas komisijas deputātiem. Darba grupas secinājumi gaidāmi 1.augustā.