A/s Rīgas siltums aprēķinājis, ka siltumapgādes tarifs rīdziniekiem tiešo norēķinu gadījumā varētu paaugstināties pat par pieciem santīmiem kvadrātmetrā, jo rēķinu izrakstīšanas sistēmas un jaunas administratīvās struktūras izveides izmaksas varētu pārsniegt vienu miljonu latu.
Savukārt Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens lēš, ka rīdzinieku izdevumi par ūdensapgādi tiešo maksājumu gadījumā varētu pieaugt pat par trešdaļu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa uzskata, ka Saeimas vasarā atbalstītie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā neatrisināšot arī parādnieku problēmu: "Mūsu ēkas ir būvētas pēc principa, ka ūdeni atslēgt tikai vienam dzīvoklim nav iespējams, tāpēc ir vienalga, kādu norēķinu sistēmu mēs izvēlēsimies, - ja ūdens tiks atslēgts par parādiem, tas vienalga tiks atslēgts visai ēkai."
Tam kategoriski nepiekrīt grozījumu virzītājs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC): "Vienam dzīvoklim nevar atslēgt siltumapgādi, bet ūdeni gan var! Grozījumu ieviešanas laikā saskārāmies ar lielu komunālo pakalpojumu sniedzēju lobiju, jo viņi pieraduši tikai saņemt naudu un nevēlas nopūlēties ar rēķinu izrakstīšanu vai parādu piedziņu. Tas visu laiku bijis namu apsaimniekotāju ziņā, par ko viņi no komunālo pakalpojumu uzņēmumiem nesaņēma nevienu santīmu. Tas viss arī līdz šim bijis uz iedzīvotāju pleciem, tāpēc arguments, ka iedzīvotājiem tiešo maksājumu dēļ paaugstināsies tarifi, ir uzpūsts."
Arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis uzskata, ka lielu atšķirību savos naudas makos dzīvokļu īpašnieki nejutīs, jo arī namu apsaimniekotāji iekasē starpniecības maksu par rēķinu administrēšanu. Dolgopolovs norāda, ka komunālo pakalpojumu sniedzējiem nāktos vien paplašināt esošās datubāzes, savukārt ūdens piegādes uzņēmumiem - arī organizēt skaitītāju rādījumu centralizētu nolasīšanu, tādējādi iedzīvotājiem vairs nebūtu pamata bažīties, vai kāds negodprātīgs apsaimniekotājs nešmaucas. Tieši dzīvokļu īpašnieku pasargāšana no negodīgiem apsaimniekotājiem ir likuma grozījumu galvenais mērķis.
Arī paši namu apsaimniekotāji atzīst, ka daļa iedzīvotāju lielos parādos iekūlušies negodprātīgu pārvaldnieku dēļ, kas par pakalpojumiem saņemto naudu nav pārskaitījuši to sniedzējiem, taču pēc tam, kad ēku pārņēmis jauns apsaimniekotājs, nevēlas vai nespēj atļauties rēķinus samaksāt otrreiz. Beikmanis piebilst, ka tiešie maksājumi likvidētu absurdo kārtību, ka komunālo parādu problēma gulstas uz kaimiņu, nevis "komunāļu" pleciem.
Pilnu žurnālistes Kristīnas Putincevas rakstu Komunāļi maldina dzīvokļu īpašniekus lasiet pirmdienas, 6.janvāra, laikrakstā Diena!