A/s Augstsprieguma tīkls mājaslapā lasāms teksts, ka "projektēšanas un būvniecības darbus plānots sākt tikai pēc augsti kvalificētas inženiertehniskās izpētes un visi darbi tiks veikti dabai maksimāli draudzīgā veidā, ņemot vērā faktu, ka elektropārvades līnija šķērsos Ķemeru Nacionālo parku un aizsargājamas dabas teritorijas". Tāpat uzsvērts, ka piedāvātos elektropārvades līnijas būvniecības risinājumus Ķemeru Nacionālā parka teritorijā ar virkni papildu nosacījumiem ir jau akceptējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde un savu atzinumu projektam ir devis arī Vides pārraudzības valsts birojs. Projekta pretinieki joprojām pauž bažas, ka vērienīgo darbu rezultātā var tikt nodarīts ļaunums videi un tām vērtībām, kuru dēļ Ķemeru Nacionālais parks vispār izveidots.
Vērienīgā triju posmu projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 127 miljonu eiro apmērā, no kurām 45% ir piešķirtais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums. Projekta trešā posma Tume-Rīga rekonstrukcijas un jaunbūves ietvaros dažviet ir atrastas alternatīvas, piemēram, tiks būvēta jauna 330 kV elektropārvades līnijas trase, kas metīs loku ap Tukumu aptuveni astoņu kilometru garumā. Savukārt, šķērsojot Ķemeru Nacionālā parka teritoriju, izraudzīta tā dēvētā pirmā alternatīva, kas paredz jaudīgas līnijas izbūvi esošās vietā. Ir bijuši arī citi varianti, kas paredzētu parku apiet, taču šie risinājumi kā salīdzinoši dārgāki ir noraidīti. Ministru kabineta lēmums paver ceļu tieši tam risinājumam, pret kuru bija savākti 502 iedzīvotāju paraksti. Iesniegums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai datēts ar šā gada 23. martu, taču tas neietekmēja valdības lēmuma pieņemšanu. Ķemeru Nacionālā parka administrācija atbalsta jaunas augstsprieguma līnijas izbūvi parka teritorijā, aģentūrai LETA maijā apliecināja Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.
Juriste Inga Peimane, kura kā Jūrmalas iedzīvotāja šopavasar vērsās Administratīvajā rajona tiesā, prasīja atcelt Ministru kabineta lēmumu atļaut būvēt jaunu augstsprieguma līniju Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Pēc Peimanes iesnieguma ir ierosināta administratīvā lieta, taču saistībā ar blakus sūdzību izskatīšanu dažādās instancēs patlaban nevar prognozēt, cik ātri lieta virzīsies. Tikmēr projekts apturēts netiek, un tiesvedības dēļ nav kavēta projektēšana apstrīdētajā līnijas trasē. Tiesa gan, tiesvedībā grasās iesaistīties vēl viens dalībnieks.
Arī Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa uzskata, ka Ķemeru Nacionālais parks ir tik nozīmīgs, ka trasi var būvēt arī tam apkārt. "Ietekmes uz vidi novērtējumā mēs lasām, ka nav garantijas par to, ka sērūdeņu atradnes neiznīks. Ķemeru parks ir unikāla teritorija, citas tādas Pierīgā nav. Ir sajūta, ka katru projektu, kas skar parka teritoriju, vērtē atsevišķi, bet neanalizē kopumā. Piemēram, nesen parādījās informācija, ka parka teritorijā Ragaciemā plānots ierīkot kapus. Un tā pa gabaliņam vien parka teritorija tiek "nograuzta:, bet vērtējot situāciju, netiek analizēta ietekme uz vidi plašākā mērogā," uzskata Kalniņa.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 16.jūlija, avīzē Diena!