Neviens politiskais spēks, kas bijis saistīts ar šiem kungiem, nekad nav guvis jelkādas politiskās divindendes – ne pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, ne arī pirms iepriekšējām, un tam pierādījums ir nevis mani vārdi, bet gan paša laikraksta saturs, kas ir visas redakcijas kopdarbs, kā arī abonentu skaita, auditorijas un reklāmas ieņēmumu pieauguma rādītāji.
Dienai nav bijušas novilktas jelkādas sarkanās līnijas, ko kritizēt un ko ne. Diena ir rakstījusi kritiskus viedokļus gan par Šlesera miljona projektu pārdot pilsonību, gan rakājusies Šķēles atkritumu biznesā, gan arī par Lembergu – šodien pat avīzes slejās atrodams materiāls, kurā žurnāliste cenšas noskaidrot, vai Latvijas Televīzija nepamatoti nedod reklāmas priekšrocības Lemberga vadītajai Ventspilij. Neviens žurnālists nav cenzēts. Pirms Saeimas vēlēšanām Diena arī ļoti precīzi un vienlīdzīgi katram politiskajam spēkam iedalīja viņa vietu diskusijās un viedokļos, publicēja kalendāru, kā tās tiks atspoguļotas, kliedējot vismazākās aizdomas, ka Diena varētu strādāt kāda interesēs.
Viesturs Koziols man kā Dienas redakcijas vadītājam ir devis apliecinājumu, ka viņam pieder 51% no Dienas koncerna. Redakcijai ar viņu ir biznesa vienošanās, ar kādiem rādītājiem laikrakstam ir jāstrādā, un nekas vairāk. Ja ap pārējām Dienas akcijām ir kādi neskaidri un slēpti darījumi, tad es ceru, ka KNAB ar to tiks galā. Ja būs pārkāpts likums, tad vainīgie sēdēs aiz restēm.
Un ja vēl kādam ir kaut mazākās slēptās domiņas, ka Diena kādam klanīsies vai klausīs, tad atgādināšu, ka nesen pieņemtie likumi grozījumi ir nostiprinājuši redakcionālo brīvību Latvijā.