Bankas norāda, ka labprāt kreditētu vairāk, bet pie vainas esot daudzu kredītprasītāju sliktie finanšu rādītāji. Savukārt uzņēmēji bilst, ka viņiem šķērslis kredīta saņemšanai esot nepieciešamais lielais nodrošinājuma apjoms, kā arī prasība pēc liela pašu līdzieguldījuma situācijā, kad trūkst apgrozāmo līdzekļu.
Bankas pārapdrošinās
Visvieglākā piekļuve finansējumam ir tieši uzņēmējdarbības uzsācējiem, kurus kreditē gan attīstības finanšu institūcija Altum (turklāt atšķirībā no komercbankām neprasot ķīlu), gan ir iespējams piesaistīt riska kapitālu. Visgrūtāk saņemt aizdevumu komercbankās ir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri jau stabili strādā tirgū, bet kuriem nepietiek līdzekļu investīcijām.
Galvenās problēmas saistībā ar nepietiekamo kreditēšanu katrai no iesaistītajām pusēm - kredītdevējiem un kredītņēmējiem - ir atšķirīgas. SIA Eurasia Livestock, kura ir viena no lielākajiem gaļas liellopu eksportētājiem un vairumtirgotājiem Baltijā, īpašnieks Aidins Boskurts stāsta, ka viņa uzņēmumam arī ir bankā kredīts, kurš ņemts fermas kompleksa iegādei. Taču uzņēmējs ir neapmierināts ar kredīta nosacījumiem. «Mūs neapmierina augstās procentu likmes, kā arī nesamērīgās kredīta nodrošinājuma prasības. Bankas sevi ir pārapdrošinājušas. Ņemot kredītu, ķīlā banka pieprasa gan jauno īpašumu, gan uzlika hipotēku vecajam īpašumam, kā arī prasīja uzņēmuma īpašnieka personīgo galvojumu. Banka to skaidroja ar riska faktoru saistībā ar mūsu nodarbošanos ar lauksaimniecību. Mūsu skatījumā tas ir pārspīlēti, un tas var atbaidīt lauksaimniekus kredīta ņemšanai bankās,» stāsta A. Boskurts. Pie savas bankas A. Boskurts turas, tikai pateicoties tās profesionālajiem konsultantiem.
Visu Rūtas Kesneres rakstu lasiet otrdienas laikrakstā Diena!