Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Turpina augt Saskaņas centra reitings

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
ļeņins ir mūžam dzīvs
ļ
laba ideja, atņemt tiem, kas der darbam
einu ei
e
Nezinu kā tās soc. aptaujas veic, taču personīgi nepazīstu nevienu cilvēku, kas būtu gatav balsot par SC.
Pakaļmute Klemenķevs
P
Man gana patīk tas mīkstais puisītis man blakus.
Parakstamies!
P
par okupacijas pieminekla nojauksanu! www.peticijas.com
Buba
B
Kuram (rīdziniekam) gan nepatīk saņemt bonusus ( kredītu parādus jau maksās bērni un bērnu bērni)?
es
e
nu vienam alga 8000 citiem tiesu izpilditaji.ta Vienotibas politika!
Vārds
V
Bet cits tikmēr saimnieko pa '"Rīgas namiem" kā pa savu privātbodīti un pazaudē pāris miljonus, tā Saskaņas centra politika!
  • 1
  • 1
vilks(ne jenotvilks)
v
Nevajag apriet SC !
krokodilam
k
Jā, lielos vilcienos jums piekrītu. Bāleliņi ir aptaisījušies. :(
Kas notiek ar Saskaniešiem,
K
Sunim suņa valodiņa
  • 0
  • 1
dd
d
pēdejais kautkāds romāns par kautkādu godību! To cien. sūtiem uz Saemu - Āboltiņai, lai lasa darba laikā visiem frakcijotājiem priekšā!
eu jūs patrioti
e
re vakar ziņās teica, ka 74 tūkstoši latvijas iedzīvotāju pagājušo gad esot izbraukuši no latvijas un sākuši strādāt ārzemēs! informācija pārdomām! Un šogad vēl entie tūkstoši aizbrauks! Te, jau kamēr kautkas beidzot sāks rasties, Pūcei aste sāks ziedēt! Saems tikai Frakcijojas un iedzīvotājiem labuma ne kāda! Daži simti iedzīvotāju trekni dzīvo, pārējie sūkā aukstu ledu!
Vai tiešām visi tur augšā, kuru pie
V
Vai ģimenei ar bērniem ir droši būt trūcīgai? Deniss Senko 06.01.2013. Komentāri (6) Lai cik skaistas pasakas mums nestāstītu par prātam neaptveramo izaugsmi pēc 2008.gada Parex glābšanas afēras, kas nodokļu maksātājiem izmaksāja vairāk kā miljardu latu, mēs katrs savā maciņā vēl līdz šim sajūtam krietnu iztrūkumu. Vairumam šī banku krīze neaprobežojās ar algas samazinājumu par ~50%, daudzi palika vispār bez darba un ienākumiem. Visgrūtāk klājas ģimenēm ar bērniem, jo Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulētu to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos (pēc visiem šiem ekonomikas stabilizācijas pasākumiem, ar kuriem tika palielināti iedzīvotāju izdevumi un samazināti ienākumi) radās grūtības pildīt vai arī vispār zuda iespējas pildīt uzņemtās saistības. Pēc statistikas datiem Latvijā ir tikai 1,15 miljoni ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, bet vairāk nekā 900 000 personu ir Latvijas Bankas kredītu reģistrā, un vairumam no viņiem ir arī ģimene, kas liecina, ka parādu piedziņas jautājums ir nopietna sociāla problēma, kuru nedrīkst ignorēt. Ja ticam statistikai, tad puse Latvijas iedzīvotāju objektīvu apstākļu dēļ pašlaik slīgst parādu jūgā. Parādu piedziņas prakse, ne spēkā esošā likumdošana, ļauj parādniekam atņemt visu - gan paša parādnieka, gan galvotāja īpašumus. Banku uzpūstā nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas rezultātā straujā nekustamo īpašumu cenu krituma dēļ arī ar ieķīlāto īpašumu pārdošanu izsolēs vēl nav gana, lai dzēstu parādus, un cilvēki paliek bez jumta virs galvas un ar parādiem. Tie, kas ir saskārušies ar tiesu varu, var apstiprināt, ka tiesas klaji nostājas kredītiestāžu pusē. Lai pārsūdzētu sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu, būtiska problēma ir valsts nodeva, kas padara tiesas nolēmumus nepārsūdzamus, jo tiesneši nelabprāt atbrīvo apelācijas sūdzības iesniedzējus no valsts nodevas samaksas, aizbildinoties, ka personai nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Daudzi reāli trūcīgie, kas ir mēģinājuši iegūt trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, ir saskārušies ar bāriņtiesu un sociālo darbinieku draudiem atņemt bērnus un ievietot tos bērnu namā, ja vecākiem nav pietiekami daudz līdzekļu bērnu uzturam. Otrreiz šie grūtībās nonākušie cilvēki uz šiem dienestiem vairs neiet un palīdzību nelūdz, jo kurš gan vēlas zaudēt savus bērnus? Šiem cilvēkiem neatliek nekas cits kā slēpties vai doties uz kādu citu valsti, kur cilvēks ar bērniem ir vērtība un nav draudu pazaudēt bērnus tikai tāpēc, ka esi palicis bez darba. Līdz ar to izveidojas absurda situācija, ka no tiem cilvēkiem, kuriem krīzes laikā ar algu samazināšanu, darba vietu likvidēšanu ir radītas grūtības veikt ikmēneša maksājumus kredītiestādēm, tiesas ceļā tiek piedzīts viss aizņēmums, kurš ņemts uz 20 gadiem, un līdz ar to arī dažādi procenti un līgumsodi, kas bieži vien pārsniedz pašu sākotnējo aizdevumu. Naudas trūkuma un tiesu attieksmes dēļ parādnieks un iesaistītie galvotāji tiesas nolēmumu pārsūdzēt nevar, tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā, un tad pie durvīm klauvē tiesu izpildītājs, kurš pieprasa nekavējoties atdot tiesas pielemto parādu kopā ar tiesu izpildītāja izdevumiem. Kredītiestādes vērtētais un ieķīlātais īpašums, kas vairumā gadījumu ir parādnieka vienīgā dzīvesvieta, tiek pārdots izsolē par piespiedu pārdošanas vērtību, kas nesedz pat pusi no tiesas piedzītās summas, ar tiesas akceptu cilvēki tiek izlikti uz ielas, neskatoties uz to, vai šajā īpašumā mitinās bērni vai invalīdi. Starpība tiek piedzīta, pārdodot par piespiedu pārdošanas vērtību galvotāju īpašumus, atstājot arī šos cilvēkus bez mājām. Ja piedziņa tiek vērsta uz darba algu un tai pielīdzinātajiem ienākumiem, piemēram, pensijām, tad parādniekiem tiek atņemti 30% no šiem ienākumiem, neskatoties uz to, vai parādniekam paliek minimālā alga, no kā izdzīvot pašiem un apgādībā esošajām personām. Esam ievērojuši pretrunu dažādu parādu piedziņas gadījumos, jo tajos gadījumos, kad tiek piedzīti uzturlīdzekļi, tad tiesu izpildītāji ievēro, ka parādniekam obligāti ir jāatstāj 50% no minimālās algas, bet visos pārējos gadījumos tiesu izpildītāji nekādus likumos noteiktos ierobežojumus neievēro. Rezultātā izveidojas situācija, ka bieži vien uzturlīdzekļus piedzīt nevar un šis pienākums gulstas uz valsts pleciem, bet tai pašā laikā notiek piedziņa par labu citam piedzinējam, kas ir kredītiestāde. Piemēram, parādnieka bērniem uzturlīdzekļus maksā valsts no budžeta līdzekļiem, bet tajā pašā laikā par labu kredītiestādei tiek piedzīti pat 50% no parādnieka ienākumiem, kas bieži vien pat pārsniedz ar tiesas spriedumu piedzīto uzturlīdzekļu apmēru. Valsts un bērnu interesēs būtu novērst šo pretrunu tiesu izpildītāju darbībās, bet tiesu izpildītājus uzraugošajai iestādei - Tieslietu ministrijai svarīgākas liekas kredītiestāžu intereses. Secinu, ka Tieslietu ministrija atbalsta apzinātu likumu neievērošanu, bērnu tiesību pārkāpšanu, kā arī ēnu ekonomiku, jo velti cerēt, ka cilvēki, kam atņem pusi no algas, pat minimālās, ir motivēti strādāt un maksāt nodokļus. Nelielam ieskatam skaitļi no algu kalkulatora: 1) Darbinieks ar 2 apgādājamajiem, kas saņem minimālo algu uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 248,43, pats saņem Ls 178, valstij tiek Ls 70,43. Tiesu izpildītāji no parādnieka nopelnītajiem Ls 178 paņem līdz pat Ls 89, kas ir vairāk par valstij samaksātajiem nodokļiem.. 2) Darbinieks ar 2 apgādājamajiem, kas saņem algu Ls 400 apmērā uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 496,61, pats saņem Ls 313,25, valstij tiek Ls 183,36. 3) Darbinieks ar 2 apgādājamajiem, kas saņem algu Ls 600 apmērā uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 744,79, pats saņem Ls 446,75, valstij tiek Ls 298,04. 4) Darbinieks ar 3 apgādājamajiem, kas saņem algu Ls 800 apmērā uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 992,97, pats saņem Ls 597,75, valstij tiek Ls 395,22. Katrs, kas prot rēķināt, saprot, ka valstij ir izdevīgi, ka cilvēki legāli strādā un maksā nodokļus, un Tieslietu ministrijas viedoklis ir pretrunā ne vien ar likumiem, bet arī valsts interesēm, jo valsts budžetā nenonāk pat Ls 70 mēnesī no minimālās algas saņēmēja. Nevaram nosodīt nevienu, kas, lai uzturētu savu ģimeni, aizsargā sevi pret Tieslietu ministrijas atbalstīto zvērinātu tiesu patvaļu, izvairās strādāt legālu darbu un maksāt nodokļus. Tieslietu ministrijas darbiniekiem vajadzētu iepazīties ar citu ES valstu pieredzi, piemēram, Anglijā un Velsā attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī, lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni. Arī Zviedrijā var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai. Līdzīga prakse ir arī pārējās ES valstīs. Visi saprot, ka krīzi radīja komercbanku uzpūstais burbulis, bet tā vietā, lai novērstu līdzīgu situāciju nākotnē un ierobežotu komercbanku patvaļu, varam lasīt jaunus aicinājumus par nākošā nekustamo īpašumu cenu burbuļa pūšanu no banku pārstāvju puses, un neizskatās, ka kāds no šiem banku darboņiem baidītos no soda par apzinātu valsts ekonomikas graušanu. Vai tiešām visi tur augšā, kuru pienākums ir rūpēties par valsts drošību, ir pārdevušies bankām?
  • 4
  • 1
krokodils - visiem
k
Latvijas krievi ir tādi paši pilsoņi kā latvieši. Latviju izzaguši pašmāju bāleliņi. Ļausim pasaimniekot cittautiešiem?
Vongs
V
Austrumsibīrija ir tradicionāla ķīniešu zeme.
  • 0
  • 0
Vārds
V
Tad nu gan glābējus atradusi, šie zog vēl vairāk un nekaunīgāk.
  • 3
  • 1
vārna
v
100% piekrītu,SC redzu valsts glābiņu no nelietīgajiem Rīgas tūdaliņu valsts izzadzējiem,izsaimniekotājiem. nu visi ir latvieši un krievisku uzvārdu kampēju rindās nemaz nav un visas ir izteikti latviskās partijas,SC pabīdīs šos no siles,radīs veselīgu konkurenci,tikai par SC gan Rīgā,gan valstī !
  • 2
  • 4
Andris
A
Cittautiesi saimniekoja ,no 40 gada ,bet REZULTATS ------VISSS SAD-RSTS ,Beidzi MULKOT TAUTU ,JEFIN! ! ! ....
  • 2
  • 0
Andris
A
Krokodil ,ta ir ta pati tauta ,kas 40 gada mus atmeta par GADSIMTU no CIVILIZACIJAS un pati nav pagajusi gandriz nemaz ATISTIBAS virziena ,TU ,ko ??????KROKODIL ,cik tev GADINU?????
  • 3
  • 2
Andris
A
Krokodil ,laikam dzivo PATALU no civilizacijas....Ar 8 klasem var nepietikt ,bet varbut MALDOS ....
  • 0
  • 0
Andris
A
KROKODIL ,viss iedzimst ,ja vini nebalsotu (domaju kr . pilsoni Latvija )99% par putinu ,vel varetu tev pikrist un OTRKART ,------Ja ta bagata valsts tiesam butu sakartota, ari ,VARETU piekrist ,bet ta ,ka ir SUDI NO VISAM PUSEM ,tad jautajums nav APSPRIEZAMS...
  • 0
  • 0
Parakstamies!
P
Par okupacijas pieminekla nojauksanu un Latvisku Latviju! www.peticijas.com sagadasim okupantiem 'davanu' uz 9. maiju!
AS
A
Ko tu te tukši vāries,okupant.Drīz atkal būsim okupēti,valdība dara visu lai tas notiktu.Cēsīs jau Ķīnieši pa pilnam,latvisku latviju sagribējies,afrolatvietis.
  • 4
  • 1
no šodienas veinbergas bloga
n
Tie, kas strādā medijos un seko politikai, zina, ka ar socioloģisko pētījumu palīdzību var lieliski manipulēt ar sabiedrisko domu. Vispirms jau tāpēc, ka socioloģisko pētījumu pakalpojumu firmas nav labdarības organizācijas, bet gan biznesa uzņēmumi, kuriem maksā klienti – pētījumu pasūtītāji. Viņiem vajadzīgs konkrēts ”iznākums” un ”aptauju” metodes to spēj nodrošināt. Ir arī zināms, ka socioloģisko pētījumu firmas prot noformulēt jautājumus tā, lai pasūtītājs saņemtu sev vēlamo atbildi, ko izplatīt medijiem kā absolūtu patiesību. Ir arī citas metodes un tāpēc nav brīnums, ka tie, kas vēlas politisko ietekmi, mēdz draudzēties ar socioloģisko pētījumu firmu direktoriem. Pasūtot vēlamo publisko viedokli, kā ”aptaujas rezultātu”. Socioloģisko pētījumu rezultāti ir ietekmīgs sabiedriskās domas veidošanas instruments un tāpēc demokrātiskās valstīs nav atļauta šādu rezultātu publiskošana pirms vēlēšanām. Tāpēc nopietni žurnālisti vienmēr kritiski vērtē jebkuru pētījumu, kuru kāds vēlas publiskot ar ziņu aģentūru vai pētījumu finansētāju palīdzību. Pirms laiciņa (vecā gada nogalē) piedalījos Latvijas Radio ”Krustpunktā” kopā ar kolēģi Paulu Raudsepu. Viņš visu laiku piesauca socioloģisko pētījumu rezultātus un pieprasīja tos atzīt kā reālu publiskās domas situācijas atspoguļojumu Latvijā. Nebeidzu brīnīties, kāpēc cilvēks, kas sevi uzskata par žurnālistu ar pieredzi, izmantoja šo PR metodi argumentācijas vietā, jo pat Bernards Šovs savulaik secināja, ka eksistē ”statistika + statistika = totāli meli”. Šajā sakarībā kā aktuālu piemēru varam apskatīt pēdējā gada laikā mūsu presē plaši izplatītos ”pētījumu” rezultātus par prezidenta Bērziņa it kā augošo popularitāti. Publikācijas vēsta par mūsu neveiksmīgā līdera panākumiem, vienlaikus apzināti nosmacējot faktus par to, ka šis cilvēks faktiski/reāli/konkrēti neprogresē un netiek galā ar saviem pienākumiem. Tieši tāpat varējām novērot bijušo partiju: Tautas partijas, PLL, Šlesera un Šķēles kungu popularitātes pieaugumu (ja mēs ticētu socioloģiskajiem pētījumiem), bet mazāk (vai pavisam ignorēja) mums šie ”pētījumi” un ”aptaujas” ziņoja par šo veidojumu un kungu reālajiem popularitātes kritumiem. Sabiedriskās domas aptaujas visos gadījumos nav 100% bezkaislīgs publiskā viedokļa izvērtējums. Parasti katrai partijai vai politiskajam grupējums ir ”savējais” publisko aptauju organizētājs (kompānija), kas ražo pasūtītājam nepieciešamos aptauju rezultātus. Tāpēc ikvienā demokrātiskā valstī ir vairākas ”aptauju kompānijas” un, publicējot iedzīvotāju aptaujas rezultātus, mēs jau iepriekš zinām, kura kompānija tos ir ieguvusi un kādas partijas interesēs tas tika darīts. Tātad – sabiedrības interesēs ir zināt, kurš ir apmaksājis vienu vai otru pētījumu socioloģisko pētījumu kompānijai, kad ziņojums par ”rezultātiem” tiek izplatīts medijiem. Tad mums daudz kas kļūtu skaidrāks un mēs saprastu, cik lielā mērā varam ticēt šim publiskojumam un vai šo ”rezultātu” drīkst uztvert kā bezkaislīgu informāciju vai tomēr kā pasūtītāja sarūpētu reklāmu. Tas, ka tirgus un sociālo pētījumu aģentūras «Latvijas fakti» līdzīpašnieks un vadītājs Aigars Freimanis tiek aicināts kļūt par laikraksta «Diena» galveno redaktoru, liecina, ka avīzes īpašnieki (un mediju telpā runā, ka īpašnieku vidū ir bēdīgi slavenie Šķēle, Šlesers, Lembergs un Co) vēlas šo izdevumu nostiprināt par politisko un tirgus vidi ietekmējošu mediju, nevis par labas un tautai vajadzīgas žurnālistikas produktu. Jo, ja akcionāri un izdevēji vēlas medijus attīstīt kā labas žurnālistikas izdevumus, tad par galveno redaktoru parasti aicina pieredzējušu un kompetentu žurnālistu, nevis partiju apkalpojošas firmas vadītāju. Latvijas tauta ir pelnījusi politiski neangažētus medijus. Taču 2013. gada lielāko avīžu saraksts liecina, ka mums tādu mediju vairs nav. Mediju vide nav parasts bizness. Te nevar gūt panākumus ar shēmošanu un sistemātisku žurnālisma nožņaugšanu. Apzināti pārvēršot lielākās Latvijas avīzes par tendencioziem ”PR ziņojumu dēļiem” uz panākumiem nav ko cerēt. Jābrīnās, kā mūsu mediju īpašnieki līdz šiem spējuši vispār nopelnīt naudu iepriekšējā vai ”citā” biznesā, jā šobrīd nesaprot tik vienkāršu lietu kā mediju biznesa 2×2=4= spēcīgs radošs līderis un neatkarīga redakcija. Mediju panākumus var nodrošināt tikai profesionāļi un izskatās, ka tieši no šiem – augsti kvalificētiem žurnālistiem un 100% radoša līdera = redakcija vadītāja pašreizējie ”Dienas” īpašnieki baidās visvairāk. Jā, viņi mēģina pārkausēt avīzes par partiju zombijiem. Taču labi zināms (mediju vēsture pierāda), ka politiski preses izdevumi nekad nevar kļūt par laba biznesa projektiem, ja tos neliek abonēt ar varu, kā padomju laikā vienīgās partijas galvenos izdevumus. Tāpēc, ja avīzes īpašnieks grib ilgtermiņā ar izdevumu pelnīt naudu un saglabāt ietekmi uz cilvēku prātiem, jāatsakās no kāres manipulēt ar izdevumu, to veidojot par partijas vai citu grupējumu avīzi. Iecelt socioloģisko aptauju manipulētāju par nopietnas avīzes redaktoru ir Dienas pašnāvība. Man žēl šo avīzi un mūsu mediju vidi, kuru turpina žņaugt politisko spēku alkatīgās ambīcijas, kam mediji ir tikai līdzeklis, lai tiktu pie varas.
vēlu sc uzvaru
v
Pašvaldību vēlēšanās !
K-K
K
... Japiebilst .. tada realitate, ja tiek runajts par visas Bezabrenes iedzivotaju velmem, ne Rigas ... ... Ka jau parasti, Uzraksts un satures Dienas pantiniem nesaskan ... !

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas