Taču vienlaicīgi ministrija uzsvēra, ka vidējā termiņā nav sagaidāms tāds nodarbinātības pieaugums, kas ļautu sasniegt pirmskrīzes līmeni, jo izaugsme galvenokārt balstīsies uz produktivitātes kāpumu, tāpēc īpaši jaunieši un cilvēki ar zemu kvalifikāciju situācijas uzlabošanos izjutīs vājāk.
Ekonomikas ministrija atzīmēja, ka nozares, kas ātrāk atgūsies no krīzes, nav tās pašas, kurās cilvēki zaudēja darbu krīzes laikā. Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību ietekmē ne tikai darbaspēka izglītība un prasmes, bet arī atalgojums, tādēļ saglabājas brīvas darbvietas pat pie augsta bezdarba līmeņa.
Darba tirgu vidējā termiņā turpinās ietekmēt iedzīvotāju skaita samazināšanās darbaspējas vecumā. Saglabājoties zemai darba samaksai, var turpināties iedzīvotāju emigrācija, neraugoties uz to, ka kopējais pieprasījums pēc darbaspēka pieaugs.
Lai apmierinātu darbaspēka pieprasījumu vidējā termiņā, būtu nepieciešams palielināt studējošo skaitu dažādu apstrādes rūpniecības nozaru tehnologu, īpaši kokapstrādes, augstākās izglītības programmās.
Tā kā vidējā termiņā sagaidāms straujāks pieprasījuma pieaugums pēc vidējās kvalifikācijas profesiju speciālistiem, nepieciešamas veicināt profesionālās izglītības konkurētspēju un pievilcību. Turklāt, ņemot vērā relatīvi lielo vecāku cilvēku īpatsvaru nodarbināto speciālistu vidū, nepieciešams palielināt audzēkņu skaitu lauksaimniecības, kā arī arhitektūras un pilsētplānošanas profesionālajās vidējās izglītības grupās.
Vienlaikus, jāņem vērā, ka atsevišķās specialitātēs iepriekšējos gados darba tirgū izveidojies ievērojams darbaspēka piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu, tādēļ augstākās izglītības līmenī nepieciešams palīdzēt pārkvalificēties vai iegūt papildus zināšanas apmēram 10% sociālo, komerczinību un tiesību zinību, veselības aprūpes speciālistiem, kuri nevarēs atrast darbu savā specialitātē. Profesionālās vidējās izglītības līmenī būs nepieciešams pārkvalificēties aptuveni 5% ar būvniecības nozari saistītu speciālistu.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu bezdarba samazināšanai, sevišķi to, kuri neatrodas apmācībā un nav arī nodarbināti, atgriežot tos izglītības sistēmā kvalifikācijas un prakses iegūšanai. Turklāt, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, nepieciešams pastiprināti izglītot skolēnus un studentus par darba tirgus un karjeras jautājumiem.
Ekonomikas ministrija arī uzsvēra, ka darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai nepieciešama aktīva darba devēju līdzdalība izglītības kvalitātes pilnveidošanā un prakšu vietu nodrošināšanā, kā arī aicināja veidot starpdisciplināras izglītības un studiju programmas, pastiprinot uzsvaru uz uzņēmējspēju attīstīšanu.