Kā Dienai skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste un bērnu infektoloģe Gunta Laizāne, pie jūras vai upēm un ezeriem siltākās vietas ir tieši dažādas ieplakas un līcīši, kur ūdens nemainās pietiekami lielā apmērā un tur vecākiem patīk peldināt savus mazos bērnus. Tomēr netiek padomāts par ūdenī esošajām baktērijām un par to, ka daži no mazuļiem var arī ūdenī nokārtoties, kamēr citi šo ūdeni netīšām iedzer vai sarijas. Līdz ar to ir dubults risks inficēties - ne tikai tāpēc, ka ūdens nav tekošs, bet arī tāpēc, ka veselību ietekmē bērnu ūdenī atstātais. "Vecākiem liekas, ka bērnu tur peldināt ir drošāk nekā atklātā jūrā vai upē, kam ir spēcīga straume, bet stāvošās ūdenstilpēs iespējas inficēties ir desmit reižu lielākas. Līdz ar to būtu jācenšas izvairīties no tādām vietām," atzīmē speciāliste. Turklāt sekls ūdens nepasargā bērnu no slīkšanas briesmām. Pēc Laizānes teiktā, noslīkt diemžēl var arī peļķē.
Runājot par ūdenstilpēm, ārste arī stāsta, ka augustā ūdeņos sastopams enterovīruss, kas izraisa meningītu. Šāda veida vīrusu var dabūt, vienkārši peldoties ūdenstilpēs, kur ir nemainīgs, sastāvējies ūdens. Tāpat ir virkne aļģu, kas izdala toksiskas vielas un var izraisīt saindēšanos. Tāpēc reizēm redzamas norādes par aizliegumu kādā ezerā peldēties noteiktu laiku, jo tajā savairojušās baktērijas vai aļģu veidotie toksīni. Tas nozīmē, ka vērā jāņem arī dažādi bioloģiskie faktori, kas ļauj izplatīties dažādām saslimšanām, ne tikai cilvēku radīts piesārņojums. Turklāt baktēriju radītās veselības problēmas var izpausties ne tikai zarnu traktā, bet tās var būt arī neirotoksiskas.
Dodoties atpūsties, vērība gan jāpievērš ne tikai tam, kas atrodas ūdenī, bet arī paša cilvēka veselības stāvoklim. G. Laizāne stāsta, ka peldēt drīkst doties tikai vesels bērns. Ūdens aukstumam gan te nav nekādas nozīmes - ūdens temperatūras piemērotību nosaka bērna vecāki, un bērns var būt radināts arī peldēties aukstā ūdenī. Tur nekā slikta nav un nebūs, atzīmē, speciāliste. Protams, ja bērns turēts siltumnīcas apstākļos un kāds viņu iemērks aukstā ūdenī, viņš, visticamāk, saslims.
Pēc Laizānes ieteikumiem, nevajadzētu doties peldēt kā pieaugušajiem, tā bērniem, ja ir hronisku slimību saasinājumi. "Protams, neviens neies peldēties ar paaugstinātu temperatūru vai sastrutojušu pirkstu - tas visiem ir skaidrs, bet ir saslimšanas, ar kurām sirgstot jābūt uzmanīgiem. Tas ir saistīts ar sirds-asinsvadu sistēmu, jo, piemēram, no auksta ūdens var iestāties šoka stāvoklis un cilvēks var pat aiziet bojā, nespējot papeldēt, jo radušies krampji vai samaņas zudums," skaidro ārste.
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, Hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs Aleksejs Derovs Dienai atzīmē, ka peldēties nedrīkst, ja cilvēkam ir slikta pašsajūta vai viņš tikko atveseļojies, piemēram, pēc pārslimota vēdera vīrusa, nākamajā dienā peldēties nevajadzētu. Tas var situāciju pasliktināt, jo ir novājināta imunitāte.