Paziņojumā Facebook kontā viņš stāsta, ka uzdevis noskaidrot, vai mācību materiāli atbilst normatīviem un to lietošana ir saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Īsā atsevišķā izteikumā krievu valodā viņš piebildis tikai to, ka vēstulē izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei vaicājis, vai mācību procesa laikā pieļaujama rupju vārdu izmantošana. Vienlaikus gan viņš pats atzinis, ka šādu leksiku sadzīvē mēdz lietot: "Es strādāju pašvaldībā un man dažkārt nākas lietot necenzētu leksiku. Citādi saimniecisko jautājumu būtība reizēm netiek saprasta. Taču viena lieta ir lamāšanās saziņā ar "transporta cehu", bet pavisam cita – lamuvārdi klasē."
"Es uzskatu, ka mākslinieks pašizpausmei var lietot jebkādas metodes. Tikai vēlams bez miesas bojājumiem. Taču tas nenozīmē, ka jebkura mākslinieka jebkuru darbu uzreiz vajag dot skolēniem. Ja ir nepārvarama vēlme analizēt dzejoli par "atpizģītajiem" un "bļaģ" – lai to analizē attiecīgu programmu studenti. Bet ne skolā," uzsver Rīgas mērs.
Savu lēmumu uzdot Izglītības, kultūras un sporta departamentam izvērtēt mācību materiālus Rīgas skolās viņš nosaucis par "pilnīgu izņēmumu un atkāpi no Rīgas skolu noteikumiem".
Jau ziņots, ka pēc kāda dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa izmantošanas mācību procesā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka saņēmusi aizrādījumu no skolas vadības un norādījumu šādus tekstus mācību procesā vairs nelietot. Ratinīka aģentūrai LETA atzinusi, ka dzejolis "bija izaicinošs", tomēr viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile šo gadījumu nekomentēja, norādot, ka par to nav informēta un pati nekādus aizrādījumus skolotājai nav izteikusi.
Kā ziņots, tā dēvētie tikumības grozījumi Izglītības likumā jau stājušies spēkā, taču izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav pārliecināta, ka to iedzīvināšana patlaban ir prioritāte izglītībā.