Utis joprojām problēma

A gribu lai mani aplaiz ar sim rapojosam kukainitem

navajadzētu dzemdēt bēnus. Darba sludinajum kuadzēm, nav jau kas strda, stulbi ka zabaki, sadoti vēl psrs diplomi. Bietes ravēt vai podus tīrīt Holadā i ' t ad neņem. sociāli nebvēlīgi apstākļi bija pēc kara, atņēma zirgus, govis , zemi, bet blusu un utu nebija, Tās atnesa utaino armija.. Tagad ir tikai darbam nederīgi stulbeņi/nekauņas

krieveņu pabiru baroto klaiņojošo kaķu pilni pagrabi un pied,,,stas kāpņu telpas. Latvieši ta nedzīvoja.

miits ir tas, ka citur utu nav. utis ir jebkuraa valstii, kur ir kaut viena skrandu proletaarieshu gjimene

Galvenais petroleju nelietot. Īpaši netālu no atklātas uguns (ir bijuši tādi gadījumi).

NABADZIBAS pirma pazime.

tur utis

man ir ļoti savdabīga"pieredze"ar šiem zvēriem. galvenais tomēr ir pacietība un nauda, jo šie līdzekļi nav lēti-10, 15 euro nav maza nauda sociālai nelabvēlīgai ģimenei. mūsdienu vecāki nav gatavi ilgstoši un pacietīgi ķimerēties. viena lieta ir pašas utis, ko fiksi no galvas dabū laukā, otra lieta- gnīdas. tās ir jāvelk laukā ar speciālu ķemmīti un kādu nedēļu no vietas, lai visas izdabūtu laukā. ja pagadīsies kāda dzīva, būs jaunā paaudze utu un viss turpināsies. ar šo problēmu saskāros pavasarī, ( esmu skolotāja), kur viens bērns 2 mēnēšus dzīvoja ar utīm un gnīdām pa galvu aplipinādams pusklasi. medmāsa staigāja un skatījās ļoti bieži. likt,lai dzīvo mājās, kamēr galva tīra, var ārsts, skolai īsti tiesību nav, ir tikai ieteikums. tā ir īsta sērga.

arī Zviedrijā bērniem ir utis. Un tāpat kā tās neizvēlas pēc socialās piederības, tā neizvēlas arī pēc ģeogrāfiskās piederības. Labais ir tas, ka ir izstrādāti brīnišķīgi līdzekļi, ar ko ātri un vienkārši, pašu spēkiem atbrīvoties no parazītiem. Nav nekadas panikas.