Uzbrukuma gadījumā 39% iedzīvotāju nedarītu neko vai arī atstātu Latviju

Lūgti atbildēt, ko darītu, ja Krievija uzbruktu Latvijai, 8% respondentu norādīja, ka stātos Zemessardzē. 7% respondentu atbildēja, ka Zemessardzē nestātos, taču bruņoti pretotos citos veidos, savukārt 24% iedzīvotāju sniegtu palīdzību tiem, kuri pretotos.

14% aptaujāto atzina, ka atstātu Latviju, bet 6% darītu ko citu. To, ka šādā gadījumā nedarītu neko un censtos turpināt dzīvot tāpat kā līdz šim, atbildēja 25% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Analizējot Latvijas pilsoņu vīriešu atbildes, aptaujas veicēji secina, ka, gadījumā, ja Krievija uzbruktu Latvijai, 16% stātos Zemessardzē, 15% Zemessardzē nestātos, taču bruņoti pretotos citos veidos, 15% sniegtu palīdzību tiem, kuri pretotos, 11% atstātu valsti, 6% darītu ko citu, bet 20% - nedarīto neko.

Aptauja arī liecina, ka 55% iedzīvotāju uzskata, ka Latvija ir tā vērta, lai militāra iebrukuma gadījumā to aizsargātu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, pat ja tas prasītu lielus cilvēku upurus. Šādam viedoklim nepiekrīt 26% respondentu.

Biežāk to, ka Latvija ir pietiekami vērta, lai militāra iebrukuma gadījumā to aizsargātu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, norādīja jaunieši vecumā no 17 līdz 25 gadiem un respondenti, kuriem ir 61 gads un vairāk, aptaujātie ar pamata vai augstāko izglītību, iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē, publiskajā sektorā nodarbinātie, pētījuma dalībnieki ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, Pierīgā un Vidzemē dzīvojošie, kā arī lauku apvidu iedzīvotāji.

Pretēju viedokli biežāk nekā caurmērā pauda respondenti vecumā no 26 līdz 45 gadiem,

aptaujas dalībnieki ar krievu sarunvalodu ģimenē, privātajā sektorā strādājošie, aptaujātie ar zemiem ienākumiem, Kurzemes, Zemgales un Latgales iedzīvotāji, kā arī citās ārpus Rīgas pilsētās dzīvojošie.

Kopumā 54% respondentu atbildēja, ka, gadījumā, ja Latvijā izceltos ārēju spēku izraisīts bruņots konflikts, viņi valstī paliktu. To, ka no valsts aizbrauktu, atzina 31% aptaujāto.

Salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gada aptaujā respondenti nedaudz biežāk norādīja, ka bruņota konflikta izcelšanās gadījumā viņi Latvijā paliktu.

Ja salīdzina sociāldemogrāfisko grupu atbildes, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā bruņota konflikta gadījumā Latvijā paliktu vīrieši, respondenti, kuriem ir 61 gads un vairāk, aptaujātie ar pamata vai vidējo izglītību, iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē, nestrādājošie, pētījuma dalībnieki ar zemiem, vidēji zemiem vai vidējiem ienākumiem, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie, kā arī lauku apvidu iedzīvotāji.

Savukārt to, ka valsti pamestu, biežāk nekā caurmērā norādīja sievietes, aptaujātie vecumā no 17 līdz 45 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, krievvalodīgie, respondenti bez Latvijas pilsonības, privātajā sektorā nodarbinātie, pētījuma dalībnieki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kā arī citās ārpus Rīgas pilsētās dzīvojošie.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 33% respondentu nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju. To, ka tam nebūtu gatavi, atzina 47% aptaujāto. 2016.gadā respondenti retāk pauda gatavību cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju, nekā iepriekšējos gados - 2014.gadā gatavību cīnīties atzina 39%, bet 2015.gadā - 41% respondentu.

Biežāk nekā caurmērā gatavību cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju, pauda vīrieši, jaunieši vecumā no 17 līdz 25 gadiem, respondenti ar latviešu sarunvalodu ģimenē, privātajā sektorā nodarbinātie, pētījuma dalībnieki ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, Vidzemes un Zemgales iedzīvotāji, kā arī laukos dzīvojošie.

To, ka nebūtu gatavi to darīt, biežāk nekā caurmērā atzina aptaujātie, kuriem ir no 26 līdz 35 gadiem, un tie, kuriem ir 61 gads un vairāk, sievietes, respondenti ar krievu sarunvalodu ģimenē, nestrādājošie, pētījuma dalībnieki ar zemiem ienākumiem, Pierīgā un Latgalē dzīvojošie, kā arī citu ārpus Rīgas esošu pilsētu iedzīvotāji.

Aptauja arī liecina, ka 62% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju piekrituši tam, ka militārās zināšanas būtu jāapgūst ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Šim apgalvojumam nepiekrita 29% respondentu.

Aptauju pagājušā gada novembrī veica sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS", aptaujājot 1019 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 17 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts, īstenojot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.