Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts atbalstīts MK komitejā, bet šo noteikumu ieviešanas laiks nav īsti skaidrs, jo vismaz pašlaik nav ieplānoti līdzekļi tā īstenošanai.
Patlaban jau ir spēkā Valsts materiālo rezervju likums, kā arī kopš 2008. gada 1. janvāra ir spēkā noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku apdraudējuma gadījumā, tajos minētas precīzas pārtikas normas. Tomēr līdz šim nav noteikts, kādas tieši pirmās nepieciešamības preces jānodrošina iedzīvotājiem šādos gadījumos, un nav arī skaidri pateikts, kādas ir iesaistīto valsts vai pašvaldību institūciju tiesības un pienākumi saistībā ar pirmās nepieciešamības rūpniecības preču nodrošināšanu iedzīvotājiem. Jaunajiem noteikumiem, kuru iedzīvināšanai gan nākamā gada budžetā papildu nauda nav paredzēta, teorētiski jānodrošina, ka pirmās nepieciešamības preces valsts apdraudējuma seku mazināšanai "būs pieejamas tautsaimniecībā nepieciešamā daudzumā".
Pašlaik publiski pieejamā informācija ir visai skopa, un nav skaidrs mehānisms, kā tiks nodrošināts, lai viss jaunizveidotajā sarakstā iekļautais būtu pieejams katram iedzīvotājam nekavējoties, ja ārkārtas situācija pienāktu. Cik zināms, vismaz daļa rūpniecības preču jau šobrīd ir valsts materiālajās rezervēs. Vaicāta, kā notiks šo preču nepieciešamības apzināšana, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste Dienai atbild, ka pašvaldības iesniegs priekšlikumus Iekšlietu ministrijā (konkrēti - VUGD) par pirmās nepieciešamības precēm, kuru piegādi tās valsts apdraudējuma gadījumā nevar nodrošināt. Tad šīs preces iekļaus kā atlikto piegādi valsts materiālajās rezervēs. Pēc tam Nodrošinājuma valsts aģentūra piešķirtās naudas apmērā veiks preču iegādi. Tāda pati kārtība ir noteikta arī Valsts materiālo rezervju likumā, tikai attiecībā uz resursiem iestādēm un pašvaldībām, lai reaģētu uz katastrofām, piebilst Gribuste. Papildus MK noteikumu projektā iekļauts, ka VUGD saskaņos pašvaldības valsts apdraudējuma gadījumam izstrādātos rīcības plānus, ja tie paredz iedzīvotāju rīcību civilās aizsardzības ietvaros.
Arī Iekšlietu ministrijas atbilde pagaidām ir visai aptuvena - šobrīd vēl MK noteikumi nav stājušies spēkā, tāpat arī pašvaldības un Ekonomikas ministrija (EM) vēl nav apzinājušas attiecīgās vajadzības. Tāpēc ir pāragri teikt, ko varēs izmantot no valsts materiālajās rezervēs esošajiem resursiem un ko vajadzēs iepirkt, Dienai atzina iekšlietu ministra pārstāve Daiga Holma.
Visu žurnālista Ata Rozentāla rakstu Uzlabos gatavību X stundai lasiet piektdienas, 27.novembra laikrakstā Diena!