Lai gan Dienas aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka eksports uz Ukrainu 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājies par pusi, tomēr tas nav atstājis būtisku iespaidu uz uzņēmumu darbību.
Iemesls ir vienkāršs - Latvijas uzņēmēji pēc Krievijas krīzes un pasaules globālās ekonomiskās krīzes guvuši mācību un diversificējuši savus eksporta tirgus, tādējādi samazinot atkarību no vienas valsts vai reģiona. Visi aptaujātie uzņēmumi norāda, ka vēl joprojām Ukrainu ar tās 46 miljoniem iedzīvotāju uzskata par perspektīvu tirgu, un cer, ka tuvākā gada laikā situācija šajā valstī stabilizēsies un eksporta apjomi atgriezīsies 2012. gada līmenī.
LIAA pārstāvniecības Ukrainā vadītājs Āris Kotāns stāsta, ka pērn Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Ukrainu samazinājies par 36%, ko lielā mērā noteica tieši eksporta sarukums. Tam par iemeslu bija divi galvenie faktori: valūtas svārstības (grivnas vērtība attiecībā pret dolāru nokritās par pusi) un iedzīvotāju strauji sarukusī pirktspēja.
"Uzņēmējiem līgumi noslēgti dolāros, un ir nepieciešams divreiz vairāk grivnu, lai nopirktu to pašu daudzumu dolāru, taču cenas precēm ir palikušas iepriekšējās. Tas arī nosaka eksporta apjoma kritumu, jo Ukrainas pusei ir grūtības norēķināties," skaidro Kotāns.
Viņš gan atzīst, ka ir vērojama valūtas kursa stabilizācija, un prognozē, ka gada vai divu laikā eksports varētu atgriezties 2012. gada līmenī. Pārstāvniecības vadītājs arī norāda, ka viņam nav informācijas, ka patlaban Latvijas uzņēmēji strādātu Ukrainas austrumos, kas šobrīd ir visnestabilākais valsts reģions.
Vieni no lielākajiem eksportētājiem uz Ukrainu ir ķīmijas un farmācijas uzņēmumi. Tos apvienojošās asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis stāsta - lai gan eksporta apjomi salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājušies par pusi un pašlaik eksportēts netiek gandrīz nekas, tomēr ietekme uz kopējo nozares apgrozījumu ir vien 7%, kas, pēc Skrīveļa domām, ne tuvu nav iznīcinoši biznesam.
Protams, tas atstās iespaidu uz uzņēmumu ieguldījumu iespējām zinātnē un pētniecībā, kas parasti ir apmēram 10% no apgrozījuma, tomēr neviens Latvijas uzņēmums ar bankrota draudiem Ukrainas nemieru ietekmē nesastopas.
Skrīvelis bilst, ka faktiski neviens ķīmijas vai farmācijas uzņēmums neeksportē tikai uz vienu valsti. Līdz ar to riski ir pietiekami līdzsvaroti. Neraugoties uz nemierīgo situāciju Ukrainā, nozares uzņēmumi tomēr cerīgi raugās uz Ukrainas tirgu. "Farmācijas uzņēmumu specifika ir tā, ka pārorientēšanās uz citiem tirgiem prasa vismaz trīs līdz piecus gadus. Tādēļ nedomāju, ka uzņēmumi pavisam aizies no Ukrainas tirgus, kas ir perspektīvs, īpaši ņemot vērā, ka Ukrainai naudu ir aizdevis Starptautiskais Valūtas fonds, kas arī kontrolēs tās izlietojumu. Tas ļauj cerēt, ka Ukrainā situācija uzlabosies," norāda Skrīvelis.
Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Pat saskata brīvu nišu Latvijas precēm otrdienas, 3.jūnija, laikraksta Diena 8.-9.lpp.!