Šī bija jau otrā Saeimas komisijas sēde, kurā deputāti, NVO pārstāvji, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Finanšu izlūkošanas dienesta (FID), Latvijas Finanšu nozares asociācijas (LFNA), ministriju un citu struktūru speciālisti diskutēja par veidiem, kā mazināt pārlieku pārspīlētos NVO uzraudzības kritērijus, kas traucē normālu NVO ikdienas darbu.
Kritizē vilcināšanos
Lai gan uzraugu pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka kopš iepriekšējās tikšanās sperts nozīmīgs solis pozitīvā virzienā, lai izveidotu loģisku un saprātīgu mehānismu cīņā ar naudas atmazgāšanas problēmu, kas pārspīlēti neapgrūtinātu NVO darbu, komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš uzsvēra, ka aizvien daudzas lietas ir procesā un pirmie reālie uzlabojumi gaidāmi tikai nākamā gada sākumā. ''Problēma tika aktualizēta jau jūlijā, taču šobrīd joprojām nākotnes formā tiek pausts, ka kaut kas, kaut kur, kaut kad tiks darīts. Komisijas iepriekšējā sēdē pirms 45 dienām tika definēti jautājumi, uz kuriem tika sagaidītas konkrētas atbildes. Šobrīd jūs sakāt, ka šī problēma neskar tikai NVO, bet daudz plašāku loku, vēl lielāku problēmu daudzumu un ir vajadzīgs vēl laiks, laiks, laiks…'' kritizēja Kaimiņš.
FKTK pārstāvis Kristaps Markovskis pauda, ka FKTK tikusies ar NVO pārstāvjiem, sagatavots skaidrojošais materiāls bankām, kas pārrunāts ar NVO, un saņemti arī viņu komentāri. Tāpat nolemts nākamā gada janvārī rīkot plašāku sanāksmi bankām un NVO, lai nodrošinātu, ka bankām ir izpratne par NVO darbību un NVO izprastu banku prasības. Tāpat esot pilnveidots sūdzību izskatīšanas process – ne tikai attiecībā uz NVO, bet arī pārējiem gadījumiem, lai situācijās, kad klientiem bankas kādu iemeslu dēļ atsaka sadarbību, visas iesaistītās puses varētu izrunāt iemeslus un saprastu, kurā pusē ir problēma, un atrisinātu to pēc būtības.
FID pārstāve Ineta Dubrovska sacīja, ka FID izstrādājis jaunu nacionālo risku novērtējumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā un šajā procesā bijis iesaistīts arī NVO sektors un atbildīgās ministrijas. Šobrīd dokuments ir konceptuāli atbalstīts un tiek veiktas pēdējās redakcionālās izmaiņas. Jāatgādina, ka iepriekšējā dokumentā visas NVO būtībā tika definētas kā paaugstināta riska subjekti – tātad pastiprināti uzraugāmas.
LFNA pārstāve Laima Letiņa atgādināja, ka FKTK patlaban precizē noteikumus attiecībā uz banku pienākumu vērtēt savus klientus: ''Līdzšinējos banku klientu izpētes noteikumos kategorijas attiecībā uz riskantajām klientu grupām ir skaidri sagrupētas, kur principā tu kā banka nevari ne pa labi, ne pa kreisi veidot klienta profilu atbilstoši faktiskajai situācijai. Šī situācija tiešām no janvāra tiks labota. Mēs (bankas) attiecīgi vērtēsim pēc attiecīgās NVO riska pakāpes – kāda tā ir faktiski dzīvē.''
Letiņa arī atgādināja, ka ne tikai FID pievērš uzmanību NVO sektora riskiem – tas šobrīd ir aktuāli visai starptautiskajai sabiedrībai, īpaši ņemot vērā ar Covid-19 saistītas aktualitātes attiecībā uz NVO sektora izmantošanu, tajā skaitā dažādiem nelegālajiem finansējumiem, kas ir ļoti slikts signāls, un gan FinCEN, gan Eiropas institūcijas nākušas klajā ar skaidrojumiem, kā bankām šajās situācijās riskus adekvāti pārvaldīt. ''Tas ir tas, uz ko tiecamies, lai gadījumos, kad mums NVO ir ar augstākiem riskiem, proti, ir pārrobežu līdzekļu plūsmas, liela apjoma līdzekļu plūsmas, – lai mēs no tiem nebaidītos, bet spētu pārvaldīt adekvāti. Jaunā FKTK pieeja ļaus mums visus nelikt vienā groziņā tādos gadījumos, kad faktiskie riski nav tik lieli,'' pauda Letiņa.
Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga uzsvēra, ka, runājot par nevalstiskajām organizācijām, ''lietojam apzīmējumu NVO, bet jautājums – par ko konkrēti runājam? Jo arī FID risku novērtēšanas dokumentā NVO tiek skatīts plašāk. Šodien runājam par biedrībām un nodibinājumiem, tomēr zem NVO statusa tiek iekļautas arī politiskās partijas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas, un visām šīm juridiskajām formām ir mazliet atšķirīgi riski, un katra juridiskā forma ir jāvērtē savādāk.''
Runājot par banku pastiprināto kontroli NVO sektorā, tika pausts, ka no aptuveni 24 tūkstošiem Latvijā reģistrēto NVO ap 1000 ir definētas kā augsta riska subjekti, jo tās sadarbojas ar augsta riska valstīm vai to atsevišķas darbības var tikt uzskatītas par riskantām no finanšu legalizācijas novēršanas normatīvu skatpunkta. Savukārt Zonberga uzsvēra, ka tādā gadījumā uzraugiem ar šīm 1000 NVO arī būtu jāstrādā, «nevis jāliek milzīgs slogs visām NVO''.
Pareizi jādefinē riski
Ģenerālprokurors Juris Stukāns komisijas sēdē situāciju NVO kontrolē skaidroja ar faktu, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir problēma visā pasaulē. ''Redzam, ka ASV norāda uz problēmām, Eiropa to ir atzinusi, bankas saņem ļoti milzīgus sodus. Līdz ar to no bankas puses visvienkāršākais ir atteikt (klientam sadarbību), un līdz ar to tai nevar pārmest, ka tā nav izpētījusi klientu, pārbaudījusi kādus apstākļus, jo tā klienta nav. Ja nav – nav ko arī pārmest. Bet, ja bankas nenodrošinās subjektiem šeit iespēju strādāt – šobrīd bez bankas konta tas nav iespējams –, skaidrs, ka ir jautājums, vai valsts piekrīt, ka banka šādi rīkojas. Šeit atbildes ir ļoti vienkāršas – katrai institūcijai saskaņā ar legalizēšanas novēršanas likumu ir noteikta kompetence, un, ja runājam, ka banka kaut ko pārspīlē vai banka nevēlas sadarbību, – par to ir iespēja iesniegt sūdzību FKTK, un FKTK ir jāizvērtē visi apstākļi, un attiecīgi tā ir institūcija, kas var banku sodīt. (..) Ja banka nevēlas strādāt, nu tad līdz pat tam, ka pateikt – piedošanu, bet tad jūs šeit nevarat darboties. Jūs nevarat vienkārši bez pamata mūsu (valsts) teritorijā esošos klientus neapkalpot, jo ir nepieciešams konts, lai varētu strādāt,'' pauda Stukāns.
Vienlaikus viņš akcentēja – svarīgi, lai FKTK vienotos ar bankām par pazīmēm, kuros gadījumos un cik dziļi jāizpēta klients. Un vai ir pamats NVO ielikt augsta vai vidēja riska sarakstā vai arī vienkāršot klienta izpētes procedūru. Pēc ģenerālprokurora domām, FKTK uzdevums ir noteikt skaidrus un visiem saprotamus kritērijus.
Savukārt prokurors Juriss uzsvēra: ''Ir divas situācijas. Viena situācija ir tad, kad mēs pārņemam starptautisko regulējumu un mēģinām to iedzīvināt Latvijas normatīvajā regulējumā attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanu. Tas ir apsveicami un labi. Bet ir viens būtisks priekšnosacījums – ir jāmāk noteikt riskus, kas ir tieši aktuāli mūsu valstij. Starptautiskais regulējums ir ļoti plašs, tas aptver ļoti plašas jomas ar domu, ka katra dalībvalsts pēc noteiktiem risku kritērijiem akcentē to, kas valstī ir aktuāli. Šajā situācijā ir sanācis tā, ka mēs (regulējumu par) NVO esam pārņēmuši automātiski. Piemēram, tas pats minētais par šiem 1000 NVO it kā problēmgadījumiem. Es īpaši atzīmētu – it kā problēmgadījumiem, jo, ja skatāmies kriminālprocesuālajā plāksnē, man faktiski nav ko jums teikt par NVO kā problēmjautājumu. Nav! Tas viens gadījums, ko mēs te varam pieminēt, – ja ņemam vērā, ka tas ir viens pret tūkstoti, vai nosauksim to par problēmu? Ar to es gribētu teikt, ka tie riski, tie karodziņi ir pareizi jāsarindo, arī attiecībā uz katru konkrēto sektoru. Tad arī mēs nerunāsim par šīm liekajām problēmām.»
Jautājumu par NVO uzraudzības problemātiku Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpinās skatīt nākamā gada janvāra beigās, sagaidot jau konkrētus risinājumus situācijas sakārtošanā.