Centrālā banka ievietojusi mikroblogošanas vietnē fotoattēlu, kurā redzams, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iedarbina naudas izgatavošanas iekārtu.
Kalšanas iekārta iedarbināta Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē ("Staatliche Münzen Baden-Württemberg") Štutgartē. Latvijas eiro monētas, kas nepieciešamas pārejai no latiem uz eiro un pirmajam eiro apgrozības gadam, tiks kaltas divās Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuves ražotnēs - Štutgartē un Karlsrūē.
Monētām Eiropas puse - tā, kurā redzams arī tās nomināls, - visās eirozonas valstīs ir vienāda, bet nacionālās puses - atšķirīgas. Apgrozībā eirozonā ir astoņu dažādu nominālu eiro un centu monētas - 1 un 2 eiro un 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi. Tātad nomināli ir tādi paši kā lata un santīmu monētām.
Latvijas eiro monētu dizains tika izvēlēts tautas ideju konkursā 2004.gadā, kurā par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu. Šaurāk, nekā iecerēts, tomēr viņas doma saglabājas arī apstiprinātajos paraugos: eiro rotās Latvijas naudas dizaina lepnums - pieclatnieka tautumeita, bet centus - lielais un mazais Latvijas ģerbonis.
Latvijas Bankas 2012.gada rudenī izsludinātā konkursā tika noskaidrots, ka Latvijas eiro monētas kals Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuve Vācijā. Tā jau kalusi arī vairākas lata apgrozības monētas, piemēram, abus 2012.gada īpaša dizaina vienlatniekus ar ezi un Ziemassvētku zvaniņiem, kā arī gandrīz pusi no visām Vācijas eiro monētām.
Pievienojoties eirozonai, Latvijas Banka nodrošinās pāreju uz eiro kā maksāšanas līdzekli gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā, lai bez pārrāvuma turpinātu raitu naudas apriti valstī. Procesa redzamākā, kā arī izmaksu ziņā nozīmīgākā daļa ir banknotes un monētas - tiek organizēta Latvijas eiro monētu kalšana, piegāde, tāpat arī banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu. Tas kopumā izmaksās 12,2 miljonus latu.
Skaidrās naudas daudzums apgrozībā 2012.gada beigās bija 1,2 miljardi latu. Kopumā būs jāapmaina 488 miljoni monētu (73 miljonu latu vērtībā) un 59 miljoni banknošu (1,16 miljardu latu vērtībā).
Lai nodrošinātu gan apgrozībā esošo lata monētu nomaiņu, gan rezervi eiro aprites nodrošināšanai 2013. un 2014.gadā, būs nepieciešami 400 miljoni dažāda nomināla eiro monētu, svara vienībās izsakot, ap 1600 tonnām, liecina centrālās bankas aplēses.
Eiro banknotes visā eirozonā ir vienādas. Banknotes Latvijas vajadzībām atsevišķi nedrukās, bet aizņemsies no kādas centrālās bankas Eirosistēmā un turpmākajos gados atdos, kad banknotes plānotā kārtībā tiks drukātas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas plāniem.
Latvija nākamgad kļūs par 18.eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 1,42 eiro par vienu latu.
Pārejot uz eiro, lata monētas un banknotes tiks iznīcinātas. Banknošu smalcināšanā centrālā banka darbinās savas iekārtas, savukārt lata monētas tiks pārkausētas. Latvijas Banka par latu monētās esošo metālu saņems 2,8 miljonus latu, ko izmantos, maksājot par Latvijas eiro monētām. Monētu deformēšanas iekārtu Latvijas Bankai izīrēs un deformēto monētu metālu tālākai pārstrādei iegādāsies Šveices firmu apvienība - "Metallum Metal Trading Ltd." un "Eurocoin Recycling AG".
Latvijas eiro monētas rudens beigās tiks atvestas uz Latviju, un īsi pirms tam centrālā banka arī sāks pārstrādāt latu monētas un banknotes.
Atbildot uz jautājumu, vai vai no apgrozības izņemtos latus tomēr nevajadzētu saglabāt nenoskārstai vajadzībai, Latvijas Banka norāda: nav pamata bažām, ka eiro ķibeļu dēļ drīz atkal var ievajadzēties latus.Latus neatmaksājas glabāt ar apsvērumu, ka reiz nākotnē Latvijai var nākties atkal domāt par atgriešanos pie nacionālās valūtas. "Tādā iedomātā gadījumā jaunus latus nodrukāt un nokalt būtu lētāk, nekā glabāt no apgrozības izņemtos," skaidro centrālā banka, atzīmējot, ka Latvijas Banka latus pret eiro mainīs mūžīgi, tādēļ arī no apgrozības izņemtie lati daudzus gadus būtu jāapsargā un jāglabā speciāli aprīkotās telpās, turklāt nauda noveco - nepārtraukti tiek pilnveidotas un uzlabotas banknošu drukāšanas un monētu kalšanas tehnoloģijas, kas naudu padara aizsargātāku pret viltošanu.