Interesanta bilde rodas, skatoties uz pārdošanas apjomu pieaugumu dažādās preču grupās. Piemēram, šī gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn datoru un ar to saistīto iekārtu pārdošana palielinājās par 35%, audio un video ierīču – par 38%, mājsaimniecības elektropreču – par 14%. Tajā pat laikā apģērba un apavu pārdošanas apjomi pieauga vien par 1.3% (tās ir nosacīti pirmās nepieciešamības prece), pārtikas apjomi par niecīgiem 0.2%, kamēr degvielas apjomi samazinājās par 10%. Rodas jautājums – vai tiešam pērkam jaunus datorus un televizorus, bet braucam mazāk ar mašīnu? Diez vai. Visticamāk, šie dati norāda uz nelegālas degvielas tirdzniecību. Tas atspoguļojas arī naftas produktu akcīzes nodokļu ieņēmumos, kas 9 mēnešos bija par 3% zemāki, nekā pirms gada, un ir 5% zem plāna. Un tas savukārt prasa steidzamu rīcību no valsts puses.
Vēl viens secinājums – pašlaik mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsmi virza ilglietošanas preču tirdzniecība. Tomēr iedzīvotāju optimismam mazinoties un nenoteiktībai ekonomikā pieaugot, šīs preces būs pirmās, no kuru pirkšanas varētu atteikties. Tādējādi mazumtirdzniecības izaugsme var diezgan strauji sabremzēties.
Jāsaka, ka pēc optimisma kāpuma augustā-septembrī, patērētāju noskaņojums oktobra sākumā jau sāka pasliktināties. Tai skaitā turpināja pieaugt bezdarba gaidas. Tas kopā ar lielākiem siltumenerģijas rēķiniem norāda uz to, ka mazumtirdzniecības apgrozījums atlikušajos gada mēnešos varētu nedaudz samazināties (izslēdzot sezonālos faktorus, proti, Ziemassvētku tēriņu efektu). Gada griezumā izaugsme gan vēl varētu saglābāties līdzīgi septembra pieaugumam (8.1%).