Viņa sacīja, ka šodien pabijusi pietiekami daudzos vēlēšanu iecirkņos un situācija tajos ir mierīga, visos iecirkņos ir daudz novērotāju, un vēlēšanu komisijas sadarbojas ar novērotājiem. "Nekādas pretenzijas pret vēlēšanu norisi nav pienākušas," sacīja Vaidere.
Vienīgās bažas raisot konstatētās neprecizitātes vēlētāju sarakstos. "Vairākos iecirkņos konstatēts, ka cilvēki ir saņēmuši ielūgumus vēlēt, ieradušies balsot, taču nav atrodami vēlētāju sarakstos un nevar nobalsot," sacīja Vaidere.
Viņa pieļāva, ka šīs neprecizitātes ir tehniskas kļūmes rezultāts, jo vēlētāju saraksti Kirgizstānā pēc iepriekšējām vēlēšanām tikuši atjaunoti. "Vēlēšanu komisiju vadītāji mums ir teikuši, ka, gatavojot sarakstus, informācija par vēlētājiem rūpīgi pārbaudīta pēc to personu identifikācijas kodiem, tāpēc neesot saprotams, kāpēc galīgajos sarakstos atsevišķas personas neparādās," skaidroja Vaidere.
Kirgizstānas likumdošana nepieļauj iespēju nobalsot vēlētājam, ja viņš ir saņēmis ielūgumu uz vēlēšanām, taču nav iekļauts vēlētāju sarakstā. Vēlēšanu komisijas pašrocīgi šādus vēlētājus sarakstā ierakstīt nedrīkst.
"Ļoti ceru, ka šādu vēlētāju nebūs daudz. Zināmi spēki šādas nepilnības varētu izmantot savās interesēs, aicinot uz nekārtībām, taču pagaidām viss ir mierīgi. Arī tagadējā valsts vadītāja Roza Otunbajeva pirms vēlēšanām aicināja visus Kirgizstānas iedzīvotājus un politiskos spēkus ievērot mieru," sacīja Vaidere.
Prezidenta vēlēšanas Kirgizstānā noslēdzas plkst.19 pēc vietējā laika jeb plkst.15 pēc Latvijas laika.
Vaidere sacīja, ka vēlēšanās aktivitāte bijusi dažāda - atsevišķos iecirkņos līdz plkst.16.30 pēc vietējā laika bija nobalsojusi aptuveni trešdaļa vēlētāju, bet citos - daudz vairāk par pusi.
Kopš 2010.gada 7.aprīļa, kad ar plašām tautas demonstrācijām tika gāzts prezidents Kurmanbeks Bakijevs, Kirgiztānas valsts vadītāja ir bijusi Roza Otunbajeva, kura uz augsto amatu tagad nekandidē.
Kirgizstānā prezidents tiek ievēlēts vispārējas vēlēšanās uz sešiem gadiem. Lai reģistrētos, katram prezidenta amata kandidātiem ir jāizpilda trīs kritēriji - jānokārto kirgīzu valodas tests, jāsavāc 30 000 parakstu un jāiemaksā drošības depozīts 1500 eiro (1050 latu) apmērā.
Vēlēšanām ir kvalificējušies 20 no 83 prezidenta amata kandidātiem. Pēc ekspertu vērtējumiem, vislielākās izredzes ir piecu valdošo partiju kandidātiem, īpaši premjerministram un Sociāldemokrātiskās partijas vadītājam Almazbekam Atambajevam, kurš vienlaikus ir Kremļa favorīts.
Vaidere uzskata, ka pastāv liela iespējamība, ka notiks arī otra vēlēšanu kārta, jo Atambajevam ir spēcīgi sāncenši no pārējām jaunā parlamenta koalīcijas partijām.
Jau ziņots, ka Kirgizstānā šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kas tika izsludinātas pēc pagājušā gada asiņainās revolūcijas un vardarbīgajām starpetniskajām sadursmēm.
Ja vēlēšanas būs veiksmīgas, tā būs pirmā reize 20 gadus ilgajā neatkarīgās Kirgizstānas vēsturē, kad varas pāreja notikusi mierīgi.
Aptaujas liecina, ka jau pirmajā balsošanas kārtā varētu uzvarēt pašreizējais premjerministrs Atambajevs, pārspējot abus sāncenšus, kas pārstāv kirgīzu nacionālistus.
Savukārt, ja uzvarētu Kačimbeks Tašijevs, kas pārstāv partiju Ata Zhurt, vai bijušais parlamenta spīkers Adahans Madumarovs, tas sagādātu vilšanos Rietumos, kuri savu operāciju nodrošināšanā Afganistānā zināmā mērā paļaujas uz Kirgizstānu.
2005.gadā Kirgizstānā pēc tā dēvētās Tulpju revolūcijas savu amatu zaudēja Askars Akajevs, kas atradās pie varas vēl kopš padomju režīma laikiem.