Projektā Tiesu modernizācija Latvijā uz šā gada 1. novembri iztērēti 4 218 831, 79 Ls. Liela daļa naudas ieguldīta aparatūrā, lai nodrošinātu videokonferences un tiesas sēžu audio ierakstu. Kopumā ar videokonferenču aparatūru aprīkotas 58 tiesas sēžu zāles un 16 telpas ieslodzījuma vietās. Vēl 238 tiesu zālēs uzstādīta audio ieraksta aparatūra. Tomēr nav pētījumu par to, cik bieži nākotnē tehniku plānots izmantot. Bordāns de facto uzsver, ka mērķis ir tehniku izmantot maksimāli: ,,Ja iepriekš statistika nav aprēķināta, tad rēķināsim, cik tiek izmantots. Šīs statistikas trūkums nav problēma, lai izmantotu.”
Tiesa gan, nekādu plānu, kā iedzīvināt sistēmas izmantošanu nav. Tāpat kā nav aprēķinu, cik ilgā laikā un kādi mērķi sistēmai būtu jāsasniedz. Tiesnesis ir tas, kurš nosaka un izvēlas, vai tiesas procesa laikā viņš piekrīt videokonferences izmantošanai. Savukārt ieslodzītajam jāpiekrīt procesā piedalīties attālinātā režīmā. Tiesu administrācijas (TA) direktors Edvīns Balševics de facto atklāj: ,,Tas arī ir risks. Iespējams ieslodzītais kaut kādā laika sprīdī vēlēsies atrasties ārpus ieslodzījuma vietas.”
Savukārt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica, kuras kolēģi ir pozitīvi novērtējuši uzlabojumus, zina stāstīt arī par citu tiesnešu bažām: ,,Bieži vien runājot ar tiesnešiem it sevišķi krimināllietās, viņi tomēr uzskata, ka personu (apsūdzēto) vajadzētu zālē. Tiešākā kontaktā ir vieglāk noskaidrot interesējošos jautājumus.” Balševics papildina, ka arī Šveicē, kas ir lielākais šī projekta finansētājs ,,ļoti daudz videokonferenču iekārtas vispār netiek izmantotas. Piemēram, Šveice pirms diviem gadiem vēl uzskatīja, ka tiesa ir tāds process, kurā (dalībniekiem) ir jābūt klātienē”.
Tiesu administrācijā de facto stāsta, ka līdz projekta noslēgumam 2013. gada 30.jūnijā netiek apkopota statistika par konkrētām videokonferences izmantošanas reizēm. Tomēr pēc TA aptuvenajiem aprēķiniem videokonferences notiek vidēji 30 reizes mēnesī.
Projekta Tiesu modernizācija Latvijā īstenošana tika uzsākta 2009. gadā un turpināsies līdz 2013. gada 30. jūnijam. Projekta īstenošanai izmanto Latvijas – Šveices sadarbības programmas finansējumu, ko piešķir Šveices Konfederācijas padome. Kopējais projekta finansējums ir CHF 9 411 765 (apm. 5 milj. lati). Šveices Konfederācijas padomes finansējums sastāda 85% no kopējām projekta izmaksām, kas ir CHF 8 000 000 (apm. 4,4 milj. Lati). Latvijas nacionālais līdzfinansējums sastāda 15% no kopējām izmaksām, kas ir CHF 1 411 765 (apm. 800 tūkst. lati).