Pašlaik Latvijā ir 22 teritoriālās KKS un sešas arodbiedrību KKS. Jāuzsver, teritoriālās KKS ir piemērotas mazajām lauku pašvaldībām un reģionu centriem, tās nedarbojas lielajās pilsētās. KKS darbības mērķis atšķirībā no komercbankām nav peļņas gūšana, bet savu biedru atbalstīšana un darbošanās reģiona iedzīvotāju interesēs.
KKS ir tās biedru pārvaldīts finanšu kooperatīvs, kurā brīvprātīgi apvienojas vienā pašvaldībā dzīvojošie iedzīvotāji. Lai kļūtu par KKS biedru, jāiegādājas vismaz viena paja (jeb akcija), kas nosaka biedra īpašuma tiesības. KKS darbības princips ir piesaistīt biedru noguldījumus, no kuriem tiek veikta biedru kreditēšana.
KKS var piedalīties arī pašvaldība un juridiskas personas, respektīvi, pašvaldības teritorijās reģistrētas kapitālsabiedrības. Galvenā atšķirība no bankām ir zemākas prasības kredītņēmējiem, netiek prasīta ķīla un ir nemainīga procentu likme. Protams, arī aizdevumu summas ir mazākas. Piemēram, KKS biedrs, vietējais uzņēmējs, pāris miljonu eiro no KKS aizdevumā saņemt nevarēs, jo tai vienkārši nebūs tādu līdzekļu.
Lai gan valdība savā deklarācijā apņēmusies veicināt šādu KKS attīstību, pašlaik skaidrības, kā tieši to darīt, nav. Pašas KKS un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzsver, ka pilnvērtīgai šāda finanšu instrumenta attīstībai būtu nepieciešams vai nu valsts atbalsts, vai Eiropas struktūrfondu finansējums.
Par valdības deklarācijas Rīcības plāna izstrādi atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks norāda: "Ja par kādu no deklarācijas uzdevumiem nebūs plānotu aktivitāšu vai atbildīgo, tad atbildīgo institūciju noteiks Ministru prezidente. Pie šī konkrētā deklarācijas jautājuma varētu strādāt Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par finanšu pakalpojumu nozari, tomēr vienlaikus jānorāda, ka jebkuriem priekšlikumiem, kas ir saistīti ar finanšu pakalpojuma sistēmu un tās stabilitāti, jābūt izvērtētiem sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu kapitāla un tirgus komisiju." Tas nozīmē, ka diskusijas par valsts iesaisti KKS attīstībā ir vēl tikai nākotnes jautājums.
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Antra Feldmane uzsver, ka KKS nekādā ziņā nav konkurents bankām, jo kreditē tos, kurus nekreditē bankas. "Ja kādam iedzīvotājam nepieciešams aizdevums, piemēram, degvielas vai malkas iegādei vai zobārsta pakalpojumam, to nedos neviena komercbanka. Savukārt ātrajiem kredītiem ir nenormāli augsti procenti. Tad nu KKS ir laba alternatīva, kas piedāvā saviem biedriem šādus aizdevumus par nelieliem un nemainīgiem procentiem. Tāpat ne visi mazie uzņēmēji vai start up var saņemt finansējumu Altum ietvaros, kur ir ļoti stingrs projektu konkurss un ne visi gribētāji tiek pie naudas."
Visu Rūtas Kesneres rakstu Pagaidām vien vēlējuma izteiksmē lasiet pirmdienas, 24.novembra, laikrakstā Diena!