Valdība otrdien uzklausīja un atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto rīcības scenāriju, ka projektā iegūtos rezultātus studiju virzienu akreditācijas vajadzībām Studiju akreditācijas komisija izmanto, tos atbilstoši izvērtējot un nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju no augstskolām vai koledžām, ja tas nepieciešams atbilstoši Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā izstrādātajām vadlīnijām Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā.
Kā ziņots, pēc vairākkārtējas jautājuma izskatīšanas atlikšanas valdībā šodien skatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu, vai un kā augstskolu akreditācijas procesā izmantot skandalozo AIP īstenoto augstākās izglītības studiju programmu izvērtējumu.
IZM uzskata, ka, izmantojot AIP īstenotā augstākās izglītības studiju programmu izvērtējuma rezultātus, nepieciešama nopietna to izvērtēšana, šodien preses brīfingā sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Viņš norādīja, ka rezultātus nevar pilnībā izmantot, jo projekta laikā visos posmos tika konstatētas problēmas, kā arī projekts sākotnēji netika veikts izmantošanai akreditācijas procesā.
Viņš arī akcentēja, ka patlaban nav paredzēts iziet ārpus akreditācijai sākotnēji atvēlētā budžeta, proti, 151 000 latu. Tāpat valdība atbalstīja nepieciešamību veikt grozījumus Augstskolu likumā, lai pagarinātu studiju virzienu akreditācijas termiņu līdz šā gada 31.decembrim, un IZM iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu tiesību aktu projektu.
IZM arī izvērtēs nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumos, lai pārskatītu projekta dokumentācijas, piemēram, eksperta individuālo atzinumu, izmantojamību studiju virzienu akreditācijas procesā, un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu tiesību aktu projektu.
Savukārt līdz šā gada 30.aprīlim IZM iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu par Eiropas Sociālā fonda projektā veikto pārbaužu rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Informatīvajā ziņojumā tika piedāvāti trīs risinājuma varianti - akreditācijas procesa turpināšana, izmantojot projekta rezultātus bez papildu pārbaudes, akreditācijas procesa turpināšana, projekta rezultātus papildus izvērtējot un papildinot ar informāciju, kas nepieciešama akreditācijas lēmumu pieņemšanai, un akreditācijas procesa turpināšana, neizmantojot projekta rezultātus. Kā arī iepriekš norādīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, "katram no šiem variantiem ir savi riski". Tie arī ir izklāstīti ministrijas sagatavotajā ziņojumā.
Ministrija norāda, ka no Deloitte ziņojuma secinājumiem izriet, ka, pieņemot studiju virziena akreditācijas lēmumu, izmantojot projekta rezultātus, ir nepieciešams veikt kritisku ekspertu ziņojumu izvērtēšanu, ņemot vērā iespējamos normatīvo aktu pārkāpumus un metodoloģijas nepilnības. IZM ir veikusi risku izvērtējumu risinājumiem studiju virzienu akreditācijas procesa turpināšanai un secinājusi, ka studiju virzienu akreditācija ir veicama, papildus izvērtējot un daļēji izmantojot projekta rezultātus.
IZM plāno veikt studiju virzienu ekspertu ziņojumiem nepieciešamo papildu izvērtējumu, kā arī darbības konstatēto trūkumu novēršanai. Ziņojumā akcentēts, ka šī uzdevuma īstenošanā būtiska nozīme būs Vācijas augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūras ASIIN iesaistei kā pilnvarotajai institūcijai, kas organizē akreditācijas procesu. ASIIN pārstāvji februārī divas reizes uzturējās darba vizītē ministrijā, un sarunās tika analizēta pašreizējā akreditācijas situācija Latvijā un pieņemts lēmums par optimālu tālāko virzību atbilstoši izklāstītajam.
Galvenie pastāvoši riski ir tie, ka paildzinās akreditācijas procesam nepieciešamais laiks, iespējami papildu izdevumi akreditācijas procesā, kas gan vēl tiek vērtēti, var būt nepieciešami arī grozījumi Augstskolu likuma pārejas noteikumos par akreditācijas termiņa pagarināšanu.
Jau vēstīts, ka, pamatojoties uz projekta rezultātiem, bija iecerēts veikt studiju virzienu akreditāciju. To, ka augstākās izglītības studiju programmu izvērtējums nav izmantojams, pavēstījis Ķīlis. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA Deloitte Latvia veiktā audita rezultāti. Pagaidām gan audita ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss, taču ministrija meklē risinājumus, lai to noņemtu.
Februāra sākumā atklātā konkursā par institūciju, kas IZM deleģējumā organizēs augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, izraudzīta Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra ASIIN. Deleģējuma līgums ar aģentūru gan pagaidām vēl nav parakstīts.