MK nolēma novirzīt rīkojuma projektu papildu saskaņošanai ar Tieslietu ministriju.
Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā.
Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildus valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā. Nākamajam gadam no valsts budžeta būtu nepieciešami 2,3 miljoni latu.
MK lēmums noteic, ka koncepcija īstenojama kārtējā gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Ja koncepcijas īstenošanas gaitā nav piešķirti valsts budžeta līdzekļi koncepcijā paredzētajā apjomā, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) četru mēnešu laikā no likuma par valsts budžetu spēkā stāšanās jāizstrādā nepieciešamie grozījumi koncepcijā.
Jaunā sabiedriskā medija uzdevums būs kļūt par lielāko mediju Latvijā, stiprinot nacionālo identitāti, valodu, kultūru un sociālo atmiņu, veidot demokrātisku un saliedētu sabiedrību, veicināt piederību Eiropas un starptautiskai kopienai, izplatīt zināšanas, veicināt radošumu, iesaistīt bērnus un jauniešus.
Jaunajam sabiedriskajam medijam paredzēts būtiski palielināt auditoriju gan televīzijai, gan radio, gan internetam, lai 2018.gadā tas ik dienas sasniegtu 70% Latvijas iedzīvotāju.
Sabiedriskā medija stratēģiskais uzdevums ir ar multimediju satura piedāvājumu aktīvāk piesaistīt ekonomiski aktīvo cilvēku un jauniešu auditoriju, piedāvājot dinamisku un modernu saturu gan internetā, gan televīzijā, gan radio.
Saturiskā ziņā par prioritātēm noteiktas ziņas un informatīvi dokumentālās programmas, izglītība un zinātne, bērnu un pusaudžu raidījumi un kultūras programmas. Šo tēmu īpatsvaram piecu gadu laikā ir jādubultojas. Koncepcijas paredz, ka medijs saražotu par 35% vairāk oriģinālsatura, 2018.gadā piedāvājot vidēji dienā televīzijā, radio un internetā 48 oriģinālstundas.
Kā svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas tiek minēta konkurētspējīgāka sabiedriskā medija izveide, materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana, profesionālāka un dinamiskāka pārvalde, kopīgas investīcijas un iepirkumi, satura kvalitātes un apjomu pieaugums, labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste, radošo jomu dažādība u.c.
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2014.-2016.gadam atbilstoši koncepcijā norādītajam nepieciešamajam finansējumam paredzēts izskatīt valdībā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritātēm gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Paredzēts arī uzdot valsts AS Valsts nekustamie īpašumi pusgada laikā no koncepcijas pieņemšanas izstrādāt LTV ēkas rekonstrukcijas finansējuma modeli.