Valdība glābj no parādiem Dailes teātri; problēmas ar naudu arī citos teātros

Paldies, ka mums ir tādi vadītāji!

Teatrāļi paši un skatitāji, - kas nav skaidrs? No objektīvi nepieciešamajām subsīdijām Dombrovskis ar Vilku nahrenizēja 40 pročus! Aplaupītajiem pensionāriem veiskmes stasta literāti bija spiesti daļu nolaupīta atdot, jo piespieda Satversmes tiesa. Atdot teatrāļiem ST neko nespiež, bet Dombrovski ar Vilku saprātīgas saimniekošanas loģika neapgrūtina. Savu iespēju robešās labi strādā gan Hermaņa JRT, gan Rubeņa Nacionalais, gan Dailes tagadēja komanda. Cik aprobežotiem jābūt aplicejiem, lai saprastu, ka Nacionālā teātra ēkas, kam dargas izmaksas, neuzcēla tagadējie direktori, ka turpu lielumiem IR jābūt atšķirigiem un neiestāsies dizlaime dižķibeles vietā, ja nebūs neviena Džilidžera, bet būs 3 Hermaņi. Vienotības ierindas pamuļķiem kultūra traucē vēl kops JL un Repšes laikiem, un Dombrovskim atmiņa selektiva, -- nogriezt vēl nekas nav aizmirsis, bet ari pensionāriem aizņemto kad vajadzēja atdot, tad iesniegumu uz ST nesa saskaņieši, toties iesnieguma tekstu nacās uzrakstit lumpenu lamātajam ... Vienotības Štokenbergam, vienīgi pašai Vienotibai ar Āboltiņū nav ienācis prātā solīdi ne tikai vecīšiem paldies pateikt un aizbildināties ar akūto naudas vajadzību balsts glabšanai, bet arī apsolīt -- lai izpildītu! -- samamksāt dzivajiem pensionāriem vismaz tikpat mazu procentu par negribēti aizdoto naudu ka SVF, EK, PB aizdevejiem. :)

Arī mani un pārējos .Ar ko šitie ir labāki ? Mans darba stāžs (ražošanā ) ir 44 gadi !

nevajag sūdus ražot, abos teātros gan Dailes gan Nacionālajā gandrīz nav ko skatīties. vabūt der ieklausīties, kas interesē skatītāju nevis t=ra direktoru?

kaut kā jocīgi, tomēr, ka direktora alga var būt desmit reizes!! lielāka nekā vidējā darbinieku alga..

2009.gada dati par direktoru algām: Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars: Ls 42 703 (+ Ls 106 757) Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis: Ls 34 760 (+ Ls 17 380) Dailes teātra direktors Aivars Līnis: Ls 30 799 (piedāvātais palielinājums Ls 15 399) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals Ls 28 278 (+ Ls 14 139) Jaunā Rīgas teātra direktore Gundega Palma: Ls 22 329 (+ Ls 11 164) Latvijas Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris: Ls 22 765 (+ Ls 11 382) Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze: 2007. gadā Ls 16 980 (+ Ls 9840) Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne: Ls 9612 (+ Ls 4806) Valsts SIA „Latvijas koncerti” direktors Guntars Ķirsis: Ls 33 179 (+ Ls 16 589) Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktores p.i. Ilze Paidere-Staķe amatā stājusies šogad, bet iepriekšējais direktors Ints Dālderis, tagad kultūras ministrs, pērn saņēma: Ls 32 390 (+ Ls 16 195) Valsts akadēmiskā kora „Latvija” direktors Māris Ošlejs: Ls 24 784 (+ Ls 12 392) Kamerorķestra „Kremerata Baltica” direktore Ingrīda Zemzare: Ls 21 773 (+ Ls 10 886) Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska: Ls 13 154 (+ Ls 6577)

Vai, ku latviski komentāriņi. Visi komentetāji ir lieliski režisori un zina, kurus režisorus vajag patriekt. Visi ir lieliski aktieri. Visi ir lieliski premjerministri un ministri. Žēl, ka jūs nenovērtē un nelaiž pie šprices. Jo jūs taču visu zināt. Palaistu jūs pie teikšanas, ak, kas par leiputriju sāktos.

Rupeikam vajadzētu uztaisīt izrādi " locekļa stāsts", tad kases ieņēmumi pieaugtu.

Kad kultūras darboņi iemācīsies strādāt atbilstoši piešķirtajiem līdzekļiem? Jebkura mācību iestāde arī var iztērēt pusgadā visus līdzekļus un tad saukt, ka nevar vairs bērnus mācīt, jo nav ko maksāt algās, nevar segt saimnieciskos izdevumus. Vienmēr visu grib salīdzināt ar ārzemēm. Tad teātri lai mācās no kapitālistiem, jo tie tādu naudu teātriem nedaļā, pašiem vien jāpelna. Maziniet apetīti!

'Vienreiz taču mums vajadzētu iemācīties dzīvot atbilstoši apstākļiem! Ja tie neapmierina, tad domāt, kā tos uzlabot, nevis mūžīgi vaidēt un vainot visādus apstākļus un, protams, valsti! Ražo tik jaunus aktierus un vaimanā! Mūsu mazajā valstī drīz dzīvos tikai mākslinieki!

Jāpiešķir nauda! Ne mūžīgi atjaunotnes gaisotnē dzimstošajiem parādiem, bet ĒKAS sakārtošanai. Lielās zāles pārbūvei, cilvēka cieņu neaizskarošos apmēros. Mazās un Kamerzāles, skatuves un aiz-skatuves telpu labiekārtošanai. Gan Mākslinieki paši pratīs pārkārtoties un mainīties augšup, ja viņus mērķtiecīgi nezūmēs nost dotie ( iekšēji un ārēji) DOTIE APSTĀKĻI.

Galvenā problēma - nav satura izrādēm. Jau tā ikdienā visapkārt vienas nejēdzības, nu negribas tās vairs skatīties vēl šausmīgāk paspilgtinātas izrādēs. Pēdējos gados vairs nav nevienas DVĒSELI UN GARU PACEĻOŠAS IZRĀDES. Visas bez dekorācijām, skandalozas, psihi graujošas utt. Kaut vai "Osandžas zeme", Zeme un mīlestība". Nav dvēselei, tur tā vaina.

Tur jau tā lieta, ka teātri nav "jebkurš cits bizness".

Forša dzīve teātriem,iebrauc mīnusos-aiziet paņaud un valsts apmaksā visus mīnusus.jebkurš cits bizness var tikai sapņot par tādām iespējām.