Ministru kabineta sēdē valdība lēma uz laiku pazemināt telpu gaisa temperatūru, ieregulējot to ne vairāk kā plus 19 grādi. Samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, kas ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu.
Valdības lēmums paredz, ka laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam jānodrošina atbilstoši apkures sistēmas iestatījumi, lai dzīvokļos gaisa temperatūra nepārsniegtu plus 19 grādus, bet telpā ar viszemāko gaisa temperatūru tā nedrīkst būt zemāka par plus 18 grādiem.
Vienlaikus ir saglabāta iespēja, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā dzīvokļa īpašnieki var lemt par augstāku telpu gaisa temperatūras nodrošināšanu dzīvojamajā mājā, ja uzskata to par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai.
Tāpat lai samazinātu energoresursu patēriņu dzīvojamo māju siltumapgādes nodrošināšanai, valdība lēma uz laiku pieļaut pazemināt vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ilgtermiņā veidojot vērā ņemamu ietaupījumu.
Valdības lēmums paredz, ka laika periodā no šā gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir tiesības nedaudz vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ja ir ievēroti priekšnoteikumi, lai izvairītos no "Legionella spp." baktēriju intensīvas vairošanās. Normatīvajā regulējumā noteikts, ka karstā ūdens temperatūra izejā no siltummaiņa nevar būt zemāka par plus 55 grādiem.
Lēmumu par minimālo pastāvīgi nodrošināmo karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa jāpieņem mājas pārvaldniekam vai dzīvojamās mājas īpašniekiem, ievērojot karstā ūdens sistēmas īpatnības un iedzīvotāju paradumus. Tomēr vienlaikus dzīvojamās mājas pārvaldītājam noteikts pienākums vismaz piecas darbdienas iepriekš informēt iedzīvotājus par profilaktiskajiem individuāli veicamajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos "Legionella spp." baktēriju izplatības ierobežošanai.