No šīs summas 1,7 miljoni eiro piešķirti no programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, bet pārējie caur apropriāciju pārdali.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) valdības sēdē atzina, visticamāk, ar vienu šādu piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nepietiks un solīja vajadzības gadījumā nākt uz Ministru kabinetu ar pamatotu līdzekļu pieprasījumu.
Turklāt viņa skaidroja, ka šis līdzekļu pieprasījums ir pie mērena scenārija. "Pie scenārija, kad prognozējam, ka tas neeksponējas nekontrolēti," viņa teica.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) tikmēr uzsvēra, ka valdībai jāspēj reaģēt dinamiski. Viņš aicināja Veselības ministriju sekot līdzi aktuālajai situācijai, uzsverot, ka "labāk mums turēties soli priekšā, nekā skriet nopakaļ".
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra nepieciešamību nodrošināt ciešu sadarbību, tostarp arī Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas dienestu vidū. Ģirģens aicināja izveidot zināmas procedūras, kā gadījumā, ja krīzes situācijās ir iesaistīti vairāki dienesti, apzināt visu nepieciešamības attiecībā uz materiālajām rezervēm.
"Vajadzētu noskaidrot visu iestāžu kapacitāti, lai nebūtu tā, ka vieniem kaut kas ir, otriem nav. Arī tā pati Valsts policija un Valsts robežsardze ir tiešā saskarē ar šādiem potenciāli inficētiem cilvēkiem, kas paldies dievam Latvijā nav ļoti daudz. Bet tas tikai palīdzēs mums visiem kopā izveidot šo vienoto procedūru," uzsvēra ministrs.
Premjers tam piekrita, uzsverot, ka būtu loģiski šos nepieciešamos aizsarglīdzekļus iegādāties koncentrēti.
Papildu finansējumu paredzēts izmantot, lai segtu izdevumus, kas radušies iegādājoties nepieciešamos individuālās aizsardzības līdzekļus, tai skaitā, respiratorus, aizsargbrilles un ūdens necaurlaidīgus kombinzonus, ģimenes ārstiem, ārstniecības iestādēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram.
Tāpat finanšu līdzekļi ir nepieciešami laboratoriskās diagnostikas, proti, reaģentu un laboratorisko iekārtu iegādei, kā arī mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtu un neinvazīvās ventilācijas iekārtu iegādei. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam plānots iegādāties arī transportēšanas kapsulas infekciozu pacientu pārvadāšanai.
Piemēram, VM skaidro, ka Latvijas Infektoloģijas centra kapacitāte dod iespēju veikt 200 izmeklējumus dienā. Paaugstinot centra kapacitāti, būs iespējams veikt ap 550 izmeklējumiem diennaktī, ko būs iespējams realizēt, pārorganizējot darba procesus.
Finansējums vajadzīgs arī medikamentu vīrusa infekcijas ārstēšanas nodrošināšanai.
Vienlaikus Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai pacientiem ar Covid-19 infekciju ir nepieciešams finansējums ekstrakorporālās membrānu oksigenācijas iekārtas iegādei.
Papildu 116 088 eiro nepieciešami arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam jaunas brigādes izveidei. Ministre informēja, ka turpmāk divas dienesta brigādes nodrošinās paraugu ievākšanu un nodošanu Latvijas Infektoloģijas centram aizdomu par Covid-19 gadījumos. Tādā veidā tiks nodrošināta labāka dienesta reaģētspēja, uzvēra Viņķele.
Tāpat no kopējā finansējuma 752 301 eiro tiks novirzīti arī Eiropas Savienības (ES) kopējā iepirkuma nodrošināšanai. Tajā Latvija plāno iepirkt, piemēram, 50 000 vienreizlietojamos cimdus, 30 000 respiratorus, 30 000 aizsargbrilles, 15 000 kombinezonus un citas preces. Viņķele skaidroja, ka ES kopējā iepirkuma piegādes sasniegs Latviju tikai aprīlī, jo tad varētu izsīkt pašreizējās rezerves. Ministre uzsvēra, ka patlaban ir liela sāncensība par šo iepirkumu, jo šiem līdzekļiem ir liels pieprasījums visā pasaulē.
Viņa skaidroja, ka šī ir finansiāli lielākā pozīcija, kurā ietilpst arī individuālie aizsarglīdzekļi, kas ir paredzēti, tostarp, arī ģimenes ārstiem. Iepirkums tiekot veikts attiecīgi ierēķinot rezervi, jo īpaši attiecībā uz reaģentiem un individuālajiem aizsarglīdzekļiem.
Ministre vēlreiz apstiprināja, ka gadījuma definīcijai atbilstošos gadījumos ģimenes ārsts ir tiesīgs noteikt divu nedēļu karantīnu mājās vai ārstniecības iestādē. Tomēr atsevišķos gadījumos darba devējs un darbinieks var vienoties par dīkstāvi kā alternatīvu karantīnas piemērošanai, norādīja Viņķele un piebilda, ka tomēr lielākoties tiek piemērota karantīna līdztekus ar darba nespējas piemērošanu.
Vaicāta par to, vai nākotnē nevarētu pieaugt medikamentu cenas saistībā ar Covid-19 izplatību, ministre norādīja, ka zāļu cenas Latvijā tiek noteiktas saskaņā ar formulu, kur ir noteikts konkrēts piecenojums, kā rezultātā izmaiņām medikamentu cenās nevajadzētu būt. Vienlaikus ministre norādīja, ka nākamnedēļ plānots skatīt Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredzēs lieltirgotavu krājumu deklarāciju tiešsaistes režīmā, lai izvairītos no gadījumiem, kad lieltirgotavas prioritāri apkalpo tikai savas aptiekas.
Attiecībā uz VM anotācijā norādīto, proti, ka pretinfekcijas līdzekļu daudzums nav bijis pietiekams materiālo rezervju normām, jo ilgstoši bijis nepietiekams finansējums valsts materiālo rezervju iegādēm, Viņķele norādīja, ka "veselības nozare kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir nepietiekami finansēta, bet, manuprāt, šis nav tas brīdis, kad cilāt vēsturisko netaisnību". Politiķe skaidroja, ka "par to ir jārunā, bet mēs šobrīd ļoti strikti koncentrējamies uz to situāciju, kurā mēs atrodamies šobrīd, un plašākas diskusijas notiks budžeta kontekstā".
Kā ziņots, Latvijā pirmdien tika apstiprināta pirmā saslimšana ar Covid-19. Rīdziniece, sestdien, 29.februārī, ielidojusi no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā.
Savukārt aizvadītajā nedēļā vīruss tika konstatēts Igaunijā, kā arī Lietuvā un Baltkrievijā. Igaunijā konstatētajā gadījumā saslimušais Irānas pilsonis uz Tallinu bija ceļojis caur Rīgu.
Latvijā no 28.februāra īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras ir atgriezušās no Itālijas Lombardijas, Veneto, Emīlijas-Romanjas, Pjemontas apgabaliem, Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.
Personām, kuras ir atgriezušās no minētajām teritorijām un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, – ir jāzvana uz 113.
Pie personām ar vieglas elpceļu infekcijas pazīmēm vienas dienas laikā dosies ārstniecības persona, kura paņems analīžu materiālu laboratoriskai pārbaudei, bet pati persona paliks mājās. Ja personai būs smagas elpceļu infekcijas pazīmes, tostarp apgrūtināta elpošana, NMPD šo personu nogādās stacionārā.
Par izmeklējumu rezultātiem laboratorija informēs pacientu un SPKC. Persona informāciju par izmeklējumu rezultātiem saņems 24 stundu laikā.
papildināta visa ziņa
>:-)
senču ols
hmm