Putni netālu no Ēģemes pilsdrupām lapeglēs mielojušies ar lapu pumpuriem. Barā bijis viens tēviņš un vairākas mātītes.
Ziemeļu svilpji dzīvo Sibīrijā, Japānā un Ķīnas ziemeļos, taču, ja to dzīves vietā trūkst barības, tad putni aizceļo tālāk par sugas areāla robežām.
Pēdējo 15 gadu laikā Latvijā ziemeļu svilpji novēroti tikai piecas reizes, taču 1976.gadā Latvijā bijusi īslaicīga šo putnu invāzija, kam par iemeslu arī varētu būt bijis barības trūkums ziemeļu svilpju dzimtenē.
Ziemeļu svilpji ir aptuveni 20 centimetru gari un to īpašā pazīmē ir sarkanās spalvas, kas klāj tēviņu galvu, muguru un krūtis.
Vēl "putni.lv" vēsta, ka Talsu rajona Ķūļciema apkaimē klīst aptuveni 120 putnu liels mājas strazdu bars.
Jau vēstīts, ka šoziem siltā laika dēļ Latvijā joprojām manāmi vairāku sugu gājputni - baltie stārķi, baltās cielavas, strazdi un daudzu sugu ūdensputni.