Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.
Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.
Diena pētīja, kā veicas tiem Latvijas IKT jomas uzņēmumiem, kuros valsts ir tiešs vai pastarpināts īpašnieks un tāpēc ar būtiskiem, stratēģiski tālredzīgiem lēmumiem var ietekmēt to nākotnes izredzes. Valsts saņem dividendes no diviem IKT uzņēmumiem, un abi ir telekomunikāciju nozares līderi katrs savā pakalpojumu jomā - SIA Lattelecom ir lielākais TV, interneta un fiksēto sarunu pakalpojumu nodrošinātājs, savukārt SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) - līderis Latvijas mobilo sakaru pakalpojumu jomā.
Vēsturiski valsts no LMT dividendēs vienmēr saņēmusi vairāk nekā no Lattelecom, taču pagājušais gads bijis lūzuma punkts - Lattelecom valstij dividendēs nesis 10,834 miljonus eiro, bet LMT - 9,073 miljonus eiro. Raugoties uz skaitļiem, jautājumus raisa straujais finanšu rādītāju kritums, ko piedzīvo LMT kopš 2008. gada. Kamēr Lattelecom pēc globālās finanšu krīzes atkopies stabili, no LMT saņemto dividenžu apjoms valsts makā laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam krities gandrīz četrkārt (no 35,31 miljona eiro 2008. gadā līdz 9,073 miljoniem eiro pērn), un straujš kritums piedzīvots vēl pagājušajā gadā. Arī 2015. gadā izmaksājamās dividendes par 2014. gada peļņu LMT nav iepriecinošas - sagaidāms kārtējais samazinājums (7,779 miljoni eiro). Tikmēr Lattelecom vismaz publiski prognozē valstij izmaksājamo dividenžu kāpumu līdz 12,795 miljoniem eiro.
Jāatgādina, ka valstij pieder 51% Lattelecom kapitāla daļu, bet LMT kapitālā valstij tieši pieder 5% un netieši vēl 34,73% kapitāla daļu (ar Lattelecom un va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs starpniecību). Dividendes parasti tiek izmaksātas piecus mēnešus pēc pārskata gada apstiprināšanas.
Jāsecina, ka LMT pēc krīzes 2009. gadā nav izdevies atkopties un adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem. Lattelecom noturējis vienmērīgu peļņu un 2014. gadā uzrāda pat pieaugumu peļņas rādītājos, turpretim LMT katru gadu stabili zaudē. 2013. gads nācis ar pagrieziena punktu, kad Lattelecom izdevies LMT pat apsteigt. Arī 2014. gadā Lattelecom peļņa bija lielāka nekā LMT.
Pamatotas bažas raisa vēl divas nianses - vai par IKT jomu Latvijā atbildīgās valsts amatpersonas seko LMT vērtības izmaiņām (faktiski - kritumam) un telekomunikāciju tirgus tendencēm Eiropā, otrām kārtām - vai tiek sekots situācijai IKT nozarē tepat Latvijā? Jau vairākkārt izskanējis, ka abu uzņēmumu apvienošana, lai varētu piedāvāt klientiem pilnu pakalpojumu spektru un strādātu efektīvāk, ir veids, kā atgriezties pie abu uzņēmumu stabilas izaugsmes.
Eiropas IKT tirgū vērojama sīva uzņēmumu konkurence, kas, no vienas puses, saglabā zemas cenas, no otras puses, reģiona uzņēmumi vairs nevar atļauties atvēlēt investīcijām un attīstībai tik lielas summas kā senāk, un ir risks, ka mēs šo iemeslu dēļ zaudējam savu konkurētspēju IKT jomā, kas ir ne tikai Eiropas, bet jo īpaši Latvijas viens no lielākajiem izaugsmes potenciāliem.
Piemēram, vai atbildīgajām amatpersonām ir atbilde uz jautājumu - kas notiks ar aizvien mazāk pelnošo LMT un stabilo, uz izaugsmi vērsto Lattelecom, ja pirmie paspēs apvienoties to pilnībā privātajiem akcionāriem piederošie konkurenti? Iepriekš izskanējuši pieļāvumi par iespējamo mobilo komunikāciju operatora Bite pārdošanu. Nav zināms, kādi ir interneta un televīzijas pakalpojumu sniedzēja Baltcom īpašnieku plāni par uzņēmuma nākotni. Ja šie abi uzņēmumi, piemēram, nokļūtu viena īpašnieka rokās, vai valsts ienākumi no atsevišķi strādājošajiem Lattelecom un LMT nesāks dilt vēl straujāk? Vai valstij nebūtu jāpasteidzas ar stratēģiskiem lēmumiem šajā jautājumā, kamēr nav par vēlu? Vismaz daži ieguvumi no iespējamās Lattelecom un LMT apvienošanas ir acīmredzami - iespēja ietaupīt administratīvās, tehniskās un citas fiksētās izmaksas, veidot konkurētspējīgākus pakalpojumus un vairāk investēt attīstībā. To pierāda daudzie piemēri gan Eiropā, gan citur pasaulē.
Visu Guntara Gūtes rakstu Valstij beidzot jāpieņem lēmums, kā apvienot uzņēmumus lasiet otrdienas, 5.maija, laikrakstā Diena!