Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Valsts airBaltic pamatkapitālā ieguldīs līdz 250 miljoniem eiro

Ministru kabinets šodien vienojās Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, šodien žurnālistiem pēc sēdes teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pēc sēdes skaidroja, ka ar šo lēmumu valsts līdzdalība uzņēmumā palielināsies līdz 91% un šis ieguldījums tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju.

"Šis valsts ieguldījums ļaus uzņēmumam pārvarēt ārkārtējo situāciju un turpināt attīstību, saglabājot konkurētspēju un Latvijas savienojamību ar citām EIropas un pasaules valstīm," teica Linkaits, skaidrojot, ka Latvijai airBaltic ir nozīmīgs aviācijas stūrakmens un visas ekonomikas dzinējspēks.

Satiksmes ministrs pauda pārliecību, ka "izejot no krīzes, uzņēmumam būs pietiekams spēks nostiprināt savu vietu Eiropas aviācijas laukā".

Pēc viņa teiktā, valdības lēmuma pamatā ir "airBaltic" izstrādātais jaunais biznesa plāns, kas paredz veikt ievērojamus pasākumus izmaksu samazināšanai, gan flotes samazināšanai, gan darbinieku skaita samazināšanai.

"Mēs novērtējam arī to, ka uzņēmuma vadība ir samazinājusi savu atalgojumu un kompānijas vadītājs Martins Gauss krīzes laikā ir atteicies no sava atalgojuma. Es esmu pārliecināts, ka no krīzes uzņēmums iznāks spēcīgs un mēs saglabāsim Rīgu kā Baltijas aviācijas centru un spēsim konkurēt Eiropas Savienības tirgū," teica Linkaits.

Ministrs stāstīja, ka valsts līdzekļi apjomā līdz 250 miljoniem eiro uzņēmumā tiks ieguldīti trīs etapos, vērtējot situāciju nozarē. "Piesardzīgi skatīsimies, vai ir tiešām nepieciešam ieguldīt visu valsts ieguldīto summu - sāksim ar 204 miljoniem eiro pirmajā etapā un arī ar iepriekš atbalstīto pamatkapitāla palielinājumu 36 miljonu eiro valsts aizdevuma konvertāciju. Un tad skatīsimies, kā nozare attīstās, kāda ir situācija, vai ir nepieciešami papildu ieguldījumi," pauda Linkaits.

Kā atzina ministrs, lidsabiedrības mazākuma akcionārs Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošais uzņēmums Aircraft Leasing 1 pamatkapitāls palielināšanas pirmajā posmā nolēmis nepiedalīties. Tomēr mazākuma akcionāram būs iespējas to darīt nākamajos posmos. "Tāpēc šajā lēmumā ir minēts, ka valsts līdzdalību palielinās līdz 91%, bet pieļaujam iespēju, ka arī mazākuma akcionārs kādā no palielināšanas kārtām piedalās ar savu ieguldījumu pamatkapitālā," stāstīja ministrs. 

Linakits teica, ka arī augsti vērtē mazākuma akcionāra atbalstu airBaltic un tām darbībām, ko lidsabiedrība veic, lai samazinātu izmaksas.

"Arī mazākuma akcionārs no savas puses ir apņēmies veikt darbības, lai šīs izmaksas samazinātu vismaz par 25 miljoniem eiro. Tas ir būtisks ieguldījums uzņēmuma saimnieciskās darbības uzlabošanā," pauda ministrs. 

Savukārt iepriekš valdības pieņemtais lēmums, ka valsts aizdevums 36 miljonu eiro tiek konvertēts par pamatkapitālu, paliek spēkā, un tas tiek darīts pirmajā kārtā kopā ar 204 miljoniem eiro. "Tātad kopējā potenciālā palielinājuma summa var būt 250 plus 36 miljoni eiro," teica Linkaits.

Lidsabiedrības pārstāve Alise Briede aģentūru LETA informēja, ka līdz ar šādu ieguldījumu Latvijas valsts līdzdalība airBaltic palielināsies no 80,05% uz 91%. 

Latvijas valdības plāns, kuru vēl jāapstiprina Eiropas Komisijai, paredz ieguldījumus airBaltic pa daļām. Katra ieguldījumu daļa tiks nodrošināta atbilstoši tirgus noteikumiem, nepārsniedzot zaudējumu apjomu, kurus izraisījusi Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka ar šo jauno kapitālu lidsabiedrība varēs izpildīt savu jauno biznesa plānu Destination 2025 clean, kas koncentrējas uz jaunu sākumu, kad tiks atsākti starptautiskie lidojumi. "Tas veicinās uzņēmuma veiksmīgu izaugsmi, tiklīdz sāks mazināties Covid-19 krīzes ietekme," pauda Gauss.

Biznesa plāns Destination 2025 clean nākamajos gados paredz 50 Airbus A220-300 lidmašīnu floti, kas nozīmē, ka darbinieku skaits pārsniegs 2000.

"Tas mūsu darbiniekiem sūta spēcīgu ziņojumu par atkārtotu pieņemšanu darbā," piebilda Gauss.

Kā ziņots airBaltic padome 23.aprīlī apstiprināja jauno uzņēmuma vadības izstrādāto uzņēmuma biznesa plānu. Jaunais plāns paredz samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 Airbus A220-300 lidmašīnām. Jaunajā plānā ir ņemta vērā samazinātā sēdvietu kapacitāte 2020. un 2021.gadam, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 Airbus A220-300 lidmašīnām līdz 2023.gada beigām. Papildu 30 Airbus A220-300 lidmašīnu pasūtīšanas iespēja paliek nākotnes izaugsmei.

Latvijas valstij patlaban pieder 80,05% airBaltic akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 - gandrīz 20% akciju.

airBaltic pamatkapitāls ir 256 472 824 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Pievienota 2.-10.ridnkopa.

Top komentāri

siets
s
Latvija ir apbrīnojama zeme ... paties :) tie kropļi krīzes laikā atkal tukšā mucā AirBoltic gāž 250 mij., bet nevar atvēlēt 20 milj. ārstu algām. Man vot interesanti mūsu tautai principā patīk mazohisms, vai tas ir lāsts, ka tādi kropļi sēž Saeimā... galu galā paši ievēlējām... viens priecē nekad dzīvē par to varzu neesmu balsojis.
Jaa
J
Atceros par kādām kapeikām dānis tika pid saviem % Baltica. Nu par 10% saņems 250/mio,+% par aizdevumu. Kas aiz dāņa stāv ? Šleser/Šķēl židkantorzs.
Pilsonis
P
Es protestēju, man tāds airbaltic nemūžam nav vajadzīgs, kāpēc valdība man atņem manus nodokļus, lai ieguldītu tajā zagļu bedrē?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas