No 2013. līdz 2017.gadam ik gadu no investīcijām paredzētajiem līdzekļiem ir paredzēts iegādāties 20 fotoradarus. Viena fotoradara iegādei valsts atvēlētu 30 000 latu, bet uzstādīšanai - 5000 latus.
No ziņojuma izriet, ka fotoradaru ieviešanu un darbību nodrošinās VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), pakāpeniski no 2013.gada līdz 2017.gadam ik gadu iegādājoties un uzstādot 20 fotoradarus.
Ieņēmumi no naudas sodiem, kas piemēroti par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem, tiktu ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos, vienlaikus paredzot papildu finansējumu Valsts policijai ar fotoradariem saistītās darbības nodrošināšanai un samaksas veikšanai CSDD. Valsts policijai jau šobrīd protokolu apstrādes un lietvedības procesa nodrošināšanai esošo darbinieku skaits nav pietiekams, tāpēc lai, sākot ar 2014.gadu, nodrošinātu 20 stacionāro fotoradaru fiksēto pārkāpumu apstrādi, Valsts policijā nepieciešami papildu darbinieki.
Ziņojumā rosināts Satiksmes ministrijai sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par valstij dividendēs izmaksājamo CSDD peļņas daļu, paredzot atbilstošas direkcijas peļņas daļas novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai.
Satiksmes ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju būs jāsagatavo grozījumi Ceļu satiksmes likumā, nosakot CSDD kompetenci nodrošināt pārkāpumu fiksēšanu ar fotoradariem. Tāpat būs jāsagatavo grozījumi valdības noteikumos par budžeta ieņēmumu klasifikāciju, paredzot jaunu ieņēmumu veidu, kā arī paredzot, ka tiek atvērts atsevišķs konts Valsts kasē ieņēmumiem no naudas sodiem.
Saskaņā ar ziņojumu Finanšu ministrijai jāparedz valsts pamatbudžetā iemaksājamo ieņēmumu no fotoradaru naudas sodiem prognoze. No ziņojuma izriet, ka 2014.gadā valsts plāno ieņemt 810 000 latus, 2015. - 3 834 000 latus, 2016. - 7 236 000 latus, 2017. - 9 396 000 latus, bet 2018.gadā - 11 124 000 latus.
Finanšu ministrijai būs jāparedz arī Iekšlietu ministrijas budžetā papildu resursus izdevumu segšanai un izdevumus - 2014.gadā 442 945 latus, tajā skaitā 136 385 latu apmērā Valsts policijas izdevumu segšanai un 306 560 latu apmērā samaksas veikšanai CSDD par pakalpojumu sniegšanu. Laika gaitā summa augtu, un 2018.gadā šim mērķim abām iestādēm būs nepieciešami 2 549 798 lati.
Iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma paskaidroja, ka saskaņā ar ziņojumu pārvietojamos fotoradarus nav paredzēts iegādāties, jo Valsts policijai ir iepriekš piešķirta nauda radaru uzstādīšanai policijas automašīnās. Šim mērķim atvēlēts aptuveni pusmiljons latu. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra nesen izsludināja iepirkuma konkursu par policijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar radariem un videoieraksta sistēmu un transportlīdzekļos uzstādīto radaru pārbūvi un modernizāciju.
Konkursā pieteikušies divi uzņēmumi.
Iekšlietu ministrijas sagatavotais ziņojums ir iesniegts valdībā un tuvākajā laikā to izskatīs. Pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā varēs sākties reāls darbs pie fotoradaru iegādes.
Jau vēstīts, ka pērn valdība nolēma atbalstīt Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto priekšlikumu neatpirkt fotoradarus no Vācijas ražotāja Vitronic GmbH. V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) fotoradari uz Latvijas ceļiem pārkāpumus nefiksē no pagājušā gada 16.decembra. Vienlaikus valdība atļāva IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un VP veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un videoieraksta sistēmu.
Ministru kabinets pēc uzņēmuma V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) īstenotā fotoradaru projekta izgāšanās uzdeva Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju izvērtēt iespējamos stacionāro fotoradaru ieviešanas risinājumus.
Ņemot vērā, ka atklāta konkursa ceļā būs jāizvēlas fotoradaru piegādātājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis jau iepriekš atzina, ka pirmie fotoradari uz ceļiem parādīsies ne ātrāk kā nākamgad.