Tolaik vēstniecība Madridē sarūpēja dokumentus atpakaļceļam, taču finansiāli palīdzēt nevarēja. Sergejam izlīdzējuši paziņas Spānijā, taču viņš labprāt būtu izmantojis iespēju aizņemties naudu no valsts. Pusgadu pēc Sergeja ģimenes nepatīkamās situācijas - 2012. gada jūnijā - spēkā stājās valdības noteikumi par materiālās palīdzības nodrošināšanu ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušam Latvijas pases turētājam. Patlaban gan grūti spriest, vai valsts Sergejam naudu būtu aizdevusi, jo katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi un lēmumu pieņem konsulārā amatpersona.
Gada laikā, kopš darbojas jaunā kārtība, valsts aizdevumu atpakaļceļa biļetei ieguvuši 83 cilvēki, kopumā aizlienēti 8386 lati un vidējā aizdevuma lielums ir 101 lats. Parasti aizdotās summas nav lielas, jo vairumā gadījumu cilvēki mēdz iekulties ķezā Eiropas valstīs, un, piemēram, autobusa biļete no Vācijas maksājot tikai 35 latus. Visbiežāk pēdējā gada laikā nauda aizdota nelaimē nokļuvušajiem Lielbritānijā un Vācijā. Kā eksotiskākie minami gadījumi ASV un Taizemē, taču naudu aizlienēt nācies arī mājupceļam no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta pārstāves Evija Klauze un Eva Šulca Dienai stāsta, ka valsts līdzekļus aizdod tikai tad, kad izsmeltas citas iespējas - radi, draugi, tuvinieki, darba devējs, pašvaldība. Proti, valsts palīdzība ārkārtas situācijās nonākušajiem tiek sniegta tikai kā pēdējais salmiņš, ja vairs nav nekā cita, pie kā pieķerties. Citreiz cilvēks pie konsulārās amatpersonas atnāk apjucis, bet pēc sarunas saprot, ka viņa situācija, lai arī ir smaga, nav ārkārtas, jo nepieciešamos līdzekļus iespējams iegūt citos veidos.
Netrūkst arī tādu, kas situāciju izmanto ļaunprātīgi.
Plašāk lasiet Lāsmas Grundules rakstā "Ātrais kredīts" no valsts otrdienas laikraksta Diena 10.lpp.!