Jau 1996. gadā valdība lēma, ka Ķemeru sanatoriju nav nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, jo nevienas valsts iestādes funkciju nodrošināšanai minētais objekts nav bijis nepieciešams. Arī šobrīd neviena valsts institūcija nav paudusi nostāju, ka Ķemeru sanatorijas ēka būtu piemērota un nepieciešama kādas valsts funkcijas veikšanai. Papildus tam, valsts budžetā arī nav paredzēti līdzekļi Ķemeru viesnīcas iegādei un tās turpmākai uzturēšanai. Šādu resursu nav arī valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi.
Saskaņā ar normatīvo regulējumu valsts kultūras pieminekļa saglabāšana ir tā īpašnieka pienākums un valsts kontroli pār to realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tādējādi nav nepieciešams Ķemeru viesnīcas nekustamos īpašumus atgūt valsts īpašumā tikai un vienīgi kultūras pieminekļa saglabāšanas nolūkā, bet valsts pienākums ir uzraudzīt, kā tiek nodrošināta kultūras pieminekļu uzturēšana.
Rūpīgi izvērtējot lietderību piedalīties Ķemeru viesnīcas nekustamo īpašumu izsolē un pašreizējo situāciju tās pārvaldīšanā, MK nolēma, ka valsts interesēs ir minēto objektu pēc iespējas ātrāk nodot jaunam īpašniekam, kas nodrošinātu tā pienācīgu uzturēšanu un saglabāšanu.
Gadījumā, ja arī nākamais Ķemeru viesnīcas īpašnieks nenodrošinātu šī kultūras pieminekļa pienācīgu uzturēšanu, saskaņā ar likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību valstij saglabājas tiesības atsavināt šādu nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.