Tiesībsargs Juris Jansons ir secinājis, ka plānotās mājdzemdības, līdzīgi kā pārējā dzemdību palīdzība, ir finansējamas no valsts budžeta. Pašlaik tiek pārkāpta Satversme, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, tāpēc šīm sievietēm ir tiesības lūgt finanšu līdzekļu atmaksu. Tam gan patlaban nepiekrīt Veselības ministrija (VM) un Nacionālais veselības dienests (NVD) norādot, ka nav izpildīti priekšnosacījumi, lai šādas dzemdības būtu valsts finansētas, jo pašlaik tām nav apstiprināta medicīniskās tehnoloģijas apraksta, uz kura pamata varētu noteikt samaksas tarifu. Medicīnas tiesību institūta direktore Solvita Olsena Dienai uzsvēra, ka šāds arguments ir prettiesisks. Arī Latvijas Dūlu apvienības valdes locekle Linda Rozenbaha sacīja, ka šīs sievietes arī ir nodokļu maksātājas, tāpēc viņas ir tiesīgas saņemt atbalstu no valsts. Veselības ministre Ingrīda Circene Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā gan sacīja, ka valsts varētu apmaksāt mājdzemdības 30-50 latu apmērā, tomēr viņa šaubās, vai pakalpojuma sniedzēji piekristu šādam tarifam. Tam piekrita L. Rozenbaha, norādot, ka nav saprotams, kādā veidā ir izdarīti aprēķini, lai rezultātā rastos šāda summa. Piemēram, mājdzemdību vecmāte Dina Ceple Dienai norādīja, ka šādas dzemdības ar individuālu vecmātes līgumu maksā apmēram 500 latu.
Pieņemot lēmumu par mājdzemdībām, ir jāizvērtē visi iespējamie riski. Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Ilze Kreicberga uzsvēra, ka dzemdības ir viens no bīstamākajiem brīžiem cilvēka dzīvē un mājās nodrošinājums nekad nebūs tāds pats kā stacionārā. Viņa arī minēja, ka 10% bērnu pēc piedzimšanas ir nepieciešama speciālistu palīdzība, kuru nevar nodrošināt vecmāte. Savukārt 1% bērnu, kuri dzimuši normālās dzemdībās, ir vajadzīga augsta līmeņa reanimācija.
Tomēr tiem, kas pieredzējuši mājdzemdības, ir cits viedoklis. «Pirmās bija stacionāra dzemdības ar gandrīz visu iespējamo iejaukšanos. Bija sajūta, ka laikam pati neesmu spējīga laist bērniņu pasaulē, ja jau vajadzīga tik aktīva mediķu iejaukšanās. Gaidot otro bērniņu, sāku vairāk interesēties par dabiskām dzemdībām. Un izrādījās, ka esmu spējīga laist pati savus bērnus pasaulē un mans ķermenis tam ir kā radīts. Atšķirībā no pirmajām dzemdībām dzemdēju es pati, vadoties pēc savām sajūtām,» par savu pieredzi stāstīja Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības valdes locekle Līga Liepa-Kivilande.
Visu rakstu lasi piektdienas Dienā!