Valsts pārvaldē – vērienīgi digitālo pārkārtojumu plāni

Jūs esat viena no tām amatpersonām, kas virza tādu procesu kā Latvijas digitālā transformācija. Kas slēpjas aiz šī vārdu salikuma?

Ja mēs raugāmies nākotnē, tad ir skaidrs, ka viens no būtiskiem tautsaimniecības, ekonomikas kopumā attīstības faktoriem ir digitalizācija, pāreja uz e-risinājumiem jeb tā dēvētā digitālā transformācija. Savukārt viens no nosacījumiem, kas noteiks, cik veiksmīgi mēs būsim, turpinot ieviest un pielietot šos risinājumus, ir tas, cik lielā mērā iedzīvotāji, bizness ir gatavi tos pieņemt un izmantot. Latvijā ir viens no ātrākajiem, labākajiem interneta pieslēgumiem pasaulē, pie mums faktiski nav vietu, kur nebūtu piekļuves augstas kvalitātes, ātram internetam. Tajā pašā laikā pie mums joprojām uz digitālo vidi valsts pārvaldes pusē nav pārnesti daudzi no pakalpojumiem, kurus uz to var pārnest, un, kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) dati, mēs jūtami atpaliekam no vairākuma OECD valstu digitālo prasmju ziņā.

Ir vēl tāda lieta, ka vairākumu valsts veidoto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu, aplikāciju regulāri pavada dažādi skandāli – rodas jautājumi gan par nepilnībām, kļūdām risinājumu darbībā, gan par līdzekļu, teiksim tā, ne gluži racionālu izlietojumu. Arī tas rada zināmas šaubas un neuzticību, neveicina IT risinājumu izmantošanu. Tāpat IT jomas sadrumstalotība valsts pārvaldes pusē noved pie tā, ka risinājumi lietotāja pusē jūtami atšķiras savā starpā, tajā skaitā nereti nav, kā pieņemts teikt, lietotājiem draudzīgi. Pat jaunākās paaudzes cilvēkiem, kuri pavisam noteikti ar tehnoloģijām nav uz jūs, bieži vien ir grūti tajā visā orientēties, nemaz nerunājot par vidējo un jo īpaši vecāko paaudzi. Viss kopā tas daļā sabiedrības rada pat sava veida bailes no digitālas komunikācijas ar valsti. Tās ir tīri cilvēcīgas un saprotamas bailes kaut ko nesaprast un kļūdīties, bailes par datu drošību utt.

Rezultāts savukārt ir tāds, ka, no vienas puses, mēs labprāt runājam par digitalizāciju, digitālo izrāvienu, par to, ka tas ir veids, kā padarīt Latviju par augsto ienākumu ekonomiku, bet, no otras, – valsts pārvaldes piedāvāto digitālo pakalpojumu kvalitāte nav tādā līmenī, kas liecinātu – digitālais izrāviens, digitālā transformācija jau klauvē pie mūsu durvīm. Un ja šis piedāvājums nekļūs katram iedzīvotājam, uzņēmējam, dažādu jomu darbiniekam, ikvienam no mums ērts, intuitīvi saprotams, uzticams un drošs, tad arī neklauvēs. Šāda piedāvājuma radīšana, ievērojami uzlabojot esošās iespējas, arī ir viena no jaunās valdības prioritātēm, tā ir daļa no kopējās ekonomiskās politikas. Man savukārt ir uzticēts pārstāvēt Ministru prezidentu, virzot un risinot šo jautājumu.

Latvijas galvenā problēma tātad ir…

Latvijas galvenā problēma šajā ziņā ir jau manis pieminētais fakts, ka mums ir ļoti sadrumstalota IKT jomas pārvaldība valsts līmenī. Šī joma atrodas trīs ministriju pārziņā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņā ir informācijas sabiedrības un sabiedrisko pakalpojumu politikas attīstība, Satiksmes ministrijai ir telekomunikāciju tīkli, Aizsardzības ministrija atbild par IKT drošību. Tāpat dažādās valsts pārvaldes iestādēs Latvijā ir vairāk par simts IT departamentiem, un tas ir tikai valsts pārvaldē, pašvaldības, to pārziņā esošās iestādes, šajā sarakstā neietilpst.

Attiecīgi sadrumstalotība ir ļoti liela, un mums nav kādas vienas aģentūras vai citas institūcijas, kas būtu atbildīga par visu šo saimniecību, es domāju, mēs varam lietot šādu vārdu, kas nodarbotos ar kopējiem attīstības plāniem, vadību, savstarpējo koordināciju, citiem līdzīgiem jautājumiem. Par šo problēmu jūnijā pirmajā pusē tika runāts premjera pārziņā esošajā Informācijas sabiedrības padomē, tika panākta vienošanās, ka šīs, Krišjāņa Kariņa valdības darba laikā mums ir jāpanāk maksimāli iespējamā IKT jomas sakārtošana valsts pārvaldes pusē. Mērķis ir nodrošināt, lai būtu viena vai vismaz ļoti ierobežots skaits darbību savstarpēji koordinējošu atbildīgo institūciju, šajā gadījumā departamentu. Būtībā runa ir par jomas centralizāciju, un visas iesaistītās valsts iestādes piekrīt, ka tāda ir nepieciešama, un šobrīd jautājums jau vairs nav par to, vai mēs to darām, jautājums ir – kā mēs to darām. Ir bijušas diskusijas, ka vadību varētu uzņemties VARAM, lai gan šeit vēl ir palikušas lietas, kuras nepieciešams saskaņot.

Bet rezultātam ir jābūt centralizācijai. Viens piemērs, kas gan tikai daļēji attiecas uz valsts pārvaldi, varētu būt pašvaldību interneta vietnes, mājaslapas. Šobrīd katra pašvaldība savas interneta vietnes izstrādā un uztur saviem spēkiem. Ar to nodarbojas gan pašu pašvaldību IT speciālisti, gan piesaistītie uzņēmumi, un attiecīgi arī šīs vietnes ievērojami atšķiras dizaina, piedāvāto e-pakalpojumu, drošības un vēl citā ziņā. Ja valsts pārvaldes līmenī tiktu izstrādāta vienota, no dažādiem moduļiem sastāvoša platforma, pamats pašvaldību interneta vietnēm, sasaistīts ar visas valsts pārējo IKT sistēmu, tas būtu ievērojams solis uz priekšu. Pašvaldību interneta vietnes varētu kļūt par vienas pieturas aģentūru to iedzīvotāju digitālajā komunikācijā ne tikai ar vietējām, bet arī valsts pārvaldes iestādēm. Pašvaldībām tiktu piedāvāti jau gatavi risinājumi jeb moduļi, kurus pievienot interneta vietnei atkarībā no nepieciešamības, tiktu paredzētas iespējas variēt dizainu. Ja Latvijā ir 119 pašvaldības, tad nav nepieciešams izstrādāt 119 atsevišķas mājaslapas, pietiek ar vienu pamata platformu, kurā paredzētas iespējas dažādām variācijām.

Kādi ir gaidāmi konkrēti soļi? Kad no nodomiem tiks pāriets pie darbiem?

Ja mēs runājam par pārkārtojumiem, uzlabojumiem kopumā, nevis kādiem atsevišķiem jautājumiem, tad šobrīd ir posms, kad notiek dažādu nianšu precizēšana, jautājumu saskaņošana utt. Kā galvenie koordinatori šajā gadījumā ir Informācijas sabiedrības padomes sekretariāts un VARAM, un ir paredzēts, ka jau nākamajā Informācijas sabiedrības sanāksmē, kas šobrīd provizoriski ir paredzēta septembrī, jau būs gatavi ierosinājumi un plāni. Jau šā gada laikā arī varētu sākties konkrētas darbības.