Šo ieceri ministrija rosina nodrošināt ar esošajiem līdzekļiem atlīdzības fondā, veicot optimizāciju un virzoties uz efektīvāku procesu veikšanu valsts pārvaldē.
Lai to paveiktu, paredzēts, ka mēnešalgu skalas maksimumus turpmāk noteiktu tikai Ministru kabineta noteikumos.
Lai nodrošinātu iespēju noteikt konkurētspējīgu mēnešalgu, FM rosina mainīt nosacījumu par valsts iestāžu darbinieku mēnešalgu sasaisti ar Ministru prezidenta mēnešalgu.
FM arī rosina pakāpeniski izlīdzināt mēnešalgas līdzīgu darbu veicējiem, sasaistot to ar minimālās algas paaugstināšanu un mēnešalgu skalas diapazonu sašaurināšanu un paredzot attiecīgu papildu finansējumu. FM rosina atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu mēnešalgu izlīdzināšanai 2014.gadā 13,61 miljona latu apmērā, kas ietver arī 7,37 miljonus latu minimālās algas paaugstināšanai. 2015.gadā tiek rosināts piešķirt vēl par 14,66 miljoniem latu vairāk nekā 2014.gadā, bet 2016.gadā - par 19,04 miljoniem latu vairāk nekā 2015.gadā.
Savukārt pie jautājuma par sociālo garantiju izlīdzināšanu FM iesaka atgriezties 2015.gadā un primāri risināt jautājumu par mēnešalgu izlīdzināšanu.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu atlīdzības fondu izlīdzināšanai tiks skatīts valdībā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāšu pieteikumiem vidēja termiņa budžeta ietvara likuma 2014.-2016.gadam izskatīšanas laikā un nākamā gada valsts budžeta likuma izskatīšanas laikā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Valdība otrdien izskatīja FM sagatavoto ziņojumu par iespējām pakāpeniski izlīdzināt atlīdzības fondus valsts tiešās pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atlīdzību līdzīgiem amatiem dažādās iestādēs.
FM ziņojumā skaidro, ka piedāvātais risinājums ietver divus galvenos pasākumus - prioritāri virzīties uz konkurētspējīgu mēnešalgu speciālistiem noteikšanu esošā finansējuma robežās un pakāpeniski izlīdzināt mēnešalgas līdzīgu darbu veicējiem, sašaurinot mēnešalgu skalas diapazonus un paredzot papildu finansējumu, tai skaitā arī saistībā ar minimālās algas paaugstināšanu.
FM ziņojumā norādīts, ka nepieciešams sasaistīt darba samaksu valsts pārvaldē ar darba samaksu privātajā sektorā, lai motivētu kvalificētus speciālistus turpināt darbu valsts pārvaldē, kā arī piesaistītu jaunus speciālistus.
Patlaban valsts budžeta iestādēs nodarbināti 24% no sabiedriskajā sektorā nodarbināto kopskaita, bet pašvaldību budžeta iestādēs - 46%. Savukārt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādā 30% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.
Sadalījumā pa nodarbināto grupām lielu īpatsvaru veido amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi (Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze un Ieslodzījumu vietu pārvalde) - 22% no nodarbināto kopskaita. Savukārt ierēdņi ir 20% no valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem.
Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2008.gadu, valsts budžeta iestādēs nodarbināto skaits kopumā bija samazinājies par 21 000 darbinieku jeb 26,8%. To ietekmēja ne tikai optimizācijas pasākumi valsts pārvaldē, bet arī motivācijas trūkums, ko radīja gan krīzes laikā veiktais darba samaksas samazinājums, gan arī noteiktie ierobežojumi motivācijas sistēmai, tai skaitā aizliegums prēmēt darbiniekus.
Valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi atlīdzībai, tai skaitā valsts budžeta izdevumi atlīdzībai, 2009. un 2010.gadā strauji samazinājās un kopš 2010.gada stabili saglabājas konsolidētajā līmenī ar mērenu pieaugumu. Izdevumu atlīdzībai pieaugums, sākot ar 2011.gadu, pamatā skaidrojams ar minimālās mēneša darba algas pieaugumu no 180 līdz 200 latiem, tiesnešu un prokuroru atalgojuma pieaugumu vidēji par 43%, kā arī iespēju motivēt kompetentākās amatpersonas un darbiniekus piemaksu veidā par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ar naudas balvu, bet no 2012.gada janvāra arī iespēju izmaksāt atvaļinājuma pabalstu un iespēju darba devējam apdrošināt darbinieku veselību, apmaksājot veselības polisi līdz 150 latiem.