Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, vizītes laikā Rinkēvičs ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu pārrunāja Baltijas valstu sadarbību un kopīgu projektu īstenošanu, reģiona drošību, atbalstu Ukrainai, kā arī ar Krievijas atbildības nodrošināšanu saistītus jautājumus.
Valsts prezidents pauda gandarījumu par aktīvo Baltijas valstu sadarbību, sevišķi atzīmējot koordināciju starp iekšlietu nozares institūcijām. Tāpat viņš atzīmēja, ka Baltijas valstu institūcijas strādā ciešā sazobē, lai risinātu kopīgos izaicinājumus, ko apliecina sadarbība starp iekšlietu nozares institūcijām.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir pateicīga Igaunijai un Lietuvai par sniegto atbalstu Valsts robežsardzei cīņā ar Baltkrievijas hibrīdo uzbrukumu un mākslīgi radīto migrācijas krīzi. Valsts prezidents arī atzīmēja šogad kopīgi pieņemto lēmumu par desinhronizāciju no Krievijas kontrolētās BRELL elektrotīklu sistēmas un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem 2025.gadā, kas veicinās Baltijas valstu enerģētisko drošību.
Vienlaikus Rinkēvičs uzsvēra "Rail Baltica" projekta īstenošanas nozīmi, kas ir būtiski ne tikai Baltijas valstu savienojamības uzlabošanai, bet arī militārās mobilitātes nodrošināšanai.
Rinkēvičs atzīmēja nepieciešamību turpināt politisko, militāro, ekonomisko un finansiālo atbalstu Ukrainai. Valsts prezidents pauda cerību, ka Eiropas Savienība (ES) un ASV tuvākajā laikā pieņems lēmumus makrofinansiālās un militārās palīdzības turpināšanai Ukrainai, kā arī par to, ka ES uzsāks iestāšanās sarunas ar Ukrainu.
Baltijas valstu prezidenti bija vienisprātis par nepieciešamību rast efektīvu risinājumu, lai nodrošinātu Krievijas un tās amatpersonu atbildību par agresiju un Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem.
Vizītes laikā Valsts prezidents apmeklēja arī Pelgulinnas Valsts pamatskolu Tallinā, kur piedalījās diskusijā ar jauniešiem par demokrātijas nozīmi un populisma radītajiem izaicinājumiem.