Biedrības Žaņa Lipkes memoriāls dibinātājiem – M.Gailim, starptautiskā kino foruma Arsenāls goda direktoram Augustam Sukutam un Žaņa Lipkes vedeklai Ārijai Lipkei – iecere izveidot memoriālu radās 2000.gadā, pēc piemiņas plāksnes atklāšanas pie Ž.Lipkes mājas Ķīpsalā.
Memoriāla iecere paredz, ka celtne simboliski atgādinās melnu šķūni, kas kā tēls ir raksturīgs Ķīpsalai – zvejnieku un jūrnieku darvots šķūnis, kas celts no strūgu kokiem, ar tam raksturīgu krāsu un smaržu. Līdz ar to memoriāla veidols idejiski un vizuāli sasauksies ar Noasa šķirstu kā dzīvības patvērumu.
Arhitekte Zaiga Gaile kā savu projektu pieteikusi ieceri šķūņa iekšpusi veidot kā ceļu pa labirintu un apslēptās bedres meklēšanu. Memoriāla apmeklētājs tiks emocionāli virzīts pa šķūņa perimetra ejām, tad kāps bēniņos un nonāk pie lūkas ar paceltu vāku, kur var ieskatīties pagraba dziļumā – oriģinālajā bunkurā. Bēniņu telpa būs muzeja galvenā ekspozīciju zāle ar "cauru" jumtu, pa kuru puskrēslā iespīdēs saules stari no ilgotās un kārotās ārpasaules – brīvības. Tieši virs bedres jumtā ir paredzēts ierīkot logu – Dieva aci- kam ir simboliska nozīme; tā ir saistīta ar tiekšanos uz āru, ar cerību un ticību tikt izglābtiem.