Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Valsts prezidents pauž atbalstu Žaņa Lipkes memoriāla veidošanu

"Ar memoriālu ir vēlme atklāt sabiedrībai cilvēka personību, kas ir īpaši nozīmīga Latvijai kā mūsu garīguma un pašapziņas paudējs. Četru gadu garumā Lipke izglāba vairāk kā piecdesmit ebreju. Ar šādiem cilvēkiem mums jālepojas un par viņiem jāstāsta pasaulei," uzsvēra M.Gailis.
Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta ieceri uz Žaņa Lipkes pēcteču zemes, kur Otrā pasaules kara laikā Žanis un Johanna Lipkes slēpa un paglāba no drošas nāves daudzus ebrejus, vietā uzbūvēt memoriālu. Šādu viedokli prezidents pauda otrdien notikušajā sarunā ar vienu no memoriāla dibinātājiem – uzņēmēju Māri Gaili. A.Bērziņš apsolīja arī savu piedalīšanos memoriāla atklāšanā, kas plānota šī gada otrajā pusgadā. 

Biedrības Žaņa Lipkes memoriāls dibinātājiem – M.Gailim, starptautiskā kino foruma Arsenāls goda direktoram Augustam Sukutam un Žaņa Lipkes vedeklai Ārijai Lipkei – iecere izveidot memoriālu radās 2000.gadā, pēc piemiņas plāksnes atklāšanas pie Ž.Lipkes mājas Ķīpsalā.


Memoriāla iecere paredz, ka celtne simboliski atgādinās melnu šķūni, kas kā tēls ir raksturīgs Ķīpsalai – zvejnieku un jūrnieku darvots šķūnis, kas celts no strūgu kokiem, ar tam raksturīgu krāsu un smaržu. Līdz ar to memoriāla veidols idejiski un vizuāli sasauksies ar Noasa šķirstu kā dzīvības patvērumu.

Arhitekte Zaiga Gaile kā savu projektu pieteikusi ieceri šķūņa iekšpusi veidot kā ceļu pa labirintu un apslēptās bedres meklēšanu. Memoriāla apmeklētājs tiks emocionāli virzīts pa šķūņa perimetra ejām, tad kāps bēniņos un nonāk pie lūkas ar paceltu vāku, kur var ieskatīties pagraba dziļumā – oriģinālajā bunkurā. Bēniņu telpa būs muzeja galvenā ekspozīciju zāle ar "cauru" jumtu, pa kuru puskrēslā iespīdēs saules stari no ilgotās un kārotās ārpasaules – brīvības. Tieši virs bedres jumtā ir paredzēts ierīkot logu – Dieva aci- kam ir simboliska nozīme; tā ir saistīta ar tiekšanos uz āru, ar cerību un ticību tikt izglābtiem.

Ž.Lipke organizēja Otrā pasaules kara laikā organizēja ebreju glābšanu no Kaizerwald, Ganību dambja un Ķīpsalas koncentrācijas nometnēm, kā arī fabrikas Lenta. Sākumā Ž.Lipke izvietoja izglābtos dažādās vietās Rīgā. Kad situācija kļuva pārāk bīstama, Ž.Lipke nolēma pārvest bēgļus pāri Daugavai uz savu māju Ķīpsalā un noslēpt viņus zem malkas šķūņa izraktajā bunkurā. Laika periodā no 1942. līdz 1944. gadam tur pastāvīgi uzturējās 8–12 cilvēki. Viņi tika apgādāti ar pārtiku, apģērbu, siltumu, gaismu, pat radioaparātu un ieročiem. Kad izglābto skaits palielinājās un bunkurā vairs nebija vietas, Ž.Lipke organizēja izglābto pārvešanu uz 80 km attālo Dobeles pagastu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Saeima iesaldē atalgojumu valdēs un padomēs

Lai uz diviem gadiem iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, Saeima vakar galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Publiskas pers...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas