Pērn visa gada laikā desmit mēnešos par valsts valodas likuma neievērošanu bija sodītas 812 personas.
Visvairāk administratīvi sodītas personas par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Sodītas tiek galvenokārt apkalpojošajā sektorā strādājošas personas. Vairāk tiek sodītas personas, kas strādā valsts uzņēmumos, jo tajos strādājošajiem valsts valoda ir jālieto, sākot no apkopējas un beidzot ar ministru, savukārt privātajos uzņēmumos no šī gada 1.septembra tikai aptuveni vienai trešajai daļai no visiem darbiniekiem ir jālieto valsts valoda.
"Privātuzņēmumos valsts valodas lietošanas līmenis ir zemāks nekā valsts un pašvaldības uzņēmumos. Ministru kabineta noteikumi un arī darba devējs privātajā sektorā strādājošam atslēdzniekam nepieprasa lietot valsts valodu, ja šis atslēdznieks nesaskaras ar klientiem, bet, piemēram, "Latvijas dzelzceļā" strādājošam atslēdzniekam ir jālieto valsts valoda zemākajā līmenī. Privātajos uzņēmumos strādā 70% no strādājošajiem, savukārt valsts un pašvaldības uzņēmumos -30%. Krieviski runājošo vairākums strādā privātajā sektorā. Valsts uzņēmumos valsts valoda ir jālieto kopš 1992.gada, savukārt privātajos uzņēmumos ļoti daudzu profesiju un amatu pārstāvjiem - tikai no šī gada 1.septembra, jo pārejas periods likumdošanā bija noteikts salīdzinoši ilgs," stāstīja Kursītis.
Vismaz 30% no administratīvajiem sodiem piemēroti atbildīgajām personām par to, ka tiek realizētas importētās preces bez marķējuma tulkojuma valsts valodā.
Trešais raksturīgākais pārkāpums ir publiskā informācija tikai angļu vai/un tikai krievu valodā. Rīgā raksturīgi pārkāpumi, kur informācija svešvalodās izvietota lielākiem burtiem nekā valsts valodā.
Valsts valodas likuma pārkāpumus inspektori visbiežāk konstatē Rīgā, kur ir intensīvāka uzņēmējdarbība.