Apliecinājumus par gatavību pavasara paliem un plūdiem līdz 24.februārim VARAM iesniedza visu 36 pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas pārstāvji, kā arī Nacionālie bruņotie spēki un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
VUGD ir apliecinājis gatavību veikt glābšanas darbus un reaģēšanas pasākumus atbilstoši savai kompetencei, ir apzināti resursi minēto pasākumu īstenošanai. Vienlaikus ir noteikti resursu piesaistīšanas un informācijas apmaiņas algoritmi.
Tāpat notiek pastāvīga operatīvās informācijas apmaiņa ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru par faktisko stāvokli upēs un ūdenstilpēs. Nepieciešamības gadījumā tiks sagatavoti un publicēti brīdinājumi iedzīvotājiem, ja pastāvēs plūdu draudi.
VUGD plāno tuvākajā laikā sasaukt visas 36 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas, lai informētu visas iesaistītās institūcijas par minēto informāciju.
Lai nodrošinātu operatīvu rīcību dabas katastrofu vai dabas katastrofu draudu laikā, VARAM izveidojusi ministrijas vadības grupu dabas katastrofu ietekmes samazināšanai un novēršanai, kuras vadītājs ir VARAM valsts sekretārs.
Vienlaikus VARAM ir lūgusi Valsts vides dienestu nosūtīt hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju operatoriem atgādinājumus, ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības rīcībai ārkārtas situācijās palu un plūdu laikā, tādējādi nodrošinot hidroelektrostacijās iekļauto pasākumu precīzu izpildi.
Kā teikts VARAM ziņojumā, kopumā Latvijas upju hidroloģiskais režīms pakāpeniski mainās. Sevišķi tas esot novērojams Latvijas rietumu daļas upju hidroloģiskajā režīmā - pavasara palu maksimums reti ir gada augstākais ūdenslīmenis. Visbiežāk ziemas-pavasara periodā ir vairāki atkušņi, to laikā ūdenslīmenis upēs strauji paaugstinās un līdzīga apmēra maksimumi var atkārtoties pat divas vai trīs reizes.
Arī šajā sezonā janvāra atkušņa laikā ūdens līmenis paaugstinājās, vietām pat vairāk nekā par metru.
Kurzemes un Zemgales upēs ledus uzlūšana lielākoties gaidāma līdz 28.februārim. Agrāk ledus uzlūzīs un ies mazajās upēs un straujākajos upju posmos. Lielupē ledus uzlūšana gaidāma laika periodā no 26.februāra līdz 4.martam.
Ūdens līmenis Kurzemes un Zemgales upēs paaugstināsies par 0,5-2 metriem. Ledus sastrēgumu gadījumā ūdens līmenis var būt vēl par 1-2 metriem augstāks. Visaugstākie ūdens līmeņi Kurzemes upēs tiks novēroti no 26.februāra līdz 4.martam, savukārt Zemgales upēs lielākoties marta sākumā.
Gaidāmo pavasara palu ūdens līmeņu maksimumi, kā arī maksimālie caurplūdumi lielākoties ir sagaidāmi zemāki nekā ilggadēji vidējie, tomēr gaidāma palieņu applūšana.
Maksimālais ūdenslīmenis lielākoties nesasniegs ūdenslīmeni, kāds tiek novērots ar atkārtošanās biežumu reizi desmit gados.
Lielupē tās baseina reljefa dēļ ledus sastrēgumu izveidošanās iespējama vairākos upes posmos - pie Staļģenes, Mežotnes un Jelgavas. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās. Kurzemē nozīmīgu ledus sastrēgumu veidošanās nav gaidāma.
Savukārt Vidzemes un Latgales upēs plūdu iespējamību ietekmēs vižņi, kas veidojās uzsalstot ledum. Pamazām tie izskalojas, tomēr Daugavā pie Piedrujas un Jēkabpils zem ledus vižņi, attiecīgi 1 un 2,4 metrus bieza.
Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām zem ledus ir 1,3 metrus biezs vižņu slānis, bet Aiviekstē pie Aiviekstes hidroelektrostacijas ir metru biezs vižņu slānis.
Palu perioda norisi Vidzemē un Latgalē noteiks meteoroloģiskā situācija upju baseinos martā. Februāra izskaņas atkušņa ietekmē ūdens līmenis paaugstināsies arī Latvijas austrumu daļas upēs.
Straujākos upju posmos iespējama ledus sakustēšanās. Pastāv liela varbūtība, ka februāra beigās arī Daugavas lejteces pietekās, piemēram, Lielajā Juglā un Mazajā Juglā var uzlūzt ledus un sākties ledus iešana.
Pašreizējās ilgtermiņa prognozes liecina, ka martā Latvijas teritorijā atgriezīsies aukstuma periodi ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem. Šajā gadījumā pavasara pali Latvijas austrumu daļas upju baseinos sāksies marta otrajā pusē, savu maksimumu sasniedzot marta beigās, Daugavā pat aprīļa pirmajā pusē.
Zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanas gaitai pavasarī. Ledus iešanas laikā upēs iespējami ledus sastrēgumi, kas var izraisīt krasas ūdens līmeņu svārstības un zemāko vietu applūšanu.
Daugavā ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi var veidoties Jēkabpils-Pļaviņu posmā, lejpus Jersikas, Līksnas-Nīcgales posmā. Arī Ogres lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās. Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.
Detalizēta pavasara palu prognoze Vidzemes un Latgales upju baseinu upēm tiks gatavota marta pirmajā dekādē.