Dārziņos stāsta, ka ar latviešu valodas mācīšanu krievu bērniem šajā līmenī viss ir kārtībā, bet vecāki atklāj, ka rotaļu veidā pasniegtā valoda diemžēl rotaļu līmenī arī paliek un vēlāk iekļauties bilingvālajā mācību sistēmā tomēr ir grūti.
Divas nodarbības nedēļā
Olaines novada bērnudārzā Magonīte, kas ir divplūsmu dārziņš ar krievu un latviešu grupām, Dienas apciemojumam gatavojušies nopietni. Latviešu valodas kabinetā apskatei izlikti mācību materiāli. Izklāstīt situāciju četros pašvaldības dārziņos, kuri visi ir divplūsmu dārziņi, uzaicināta Olaines novada izglītības speciāliste Mārīte Zaube, zālē gaida trīs vecākās grupas bērni, kas gatavojas nodziedāt dziesmu Vai tu zini, kas ir Latvija?. Krievu tautības bērnu dziedātā dziesmiņa skan tīri un skanīgi. Mazie samulsuši, tāpēc uz mūsu latviski uzdotajiem jautājumiem sākumā tikai māj ar galvu un atbild vien ar «jā», bailīgi nosauc vārdu un vecumu. Taču pēc fotosesijas mazais Deniss, saņēmis drosmi, latviski nostāsta: «Man būs septiņi gadi, rudenī iešu skolā. Šito dziesmu dziedājām valsts dzimšanas dienā, bija atnācis daudz bērnu.»
Latviešu valodas apguve krievu tautības bērniem šajā dārziņā, līdzīgi kā lielākajā daļā šādu pirmsskolas izglītības iestāžu, notiek īpašās nodarbībās divas reizes nedēļā rotaļu veidā, ko vada latviešu valodas skolotāja. Mazākumtautību grupās to var darīt skolotājs, kas strādā latviešu grupā, vai pedagogs, kurš atbilstoši izglītības programmai spēj to darīt labā latviešu valodā. Skolotājam, kas māca latviešu valodu, jāprot arī mazākumtautības valoda.
Bērnudārza vadītāja Jeļena Kalviša gan piebilst, ka vairākās krievu grupiņās strādā arī latviešu audzinātājas un auklītes, līdz ar to arī ikdienas saskarsme daļēji notiek latviešu valodā. Mūzikas stundās bērni mācās latviešu dziesmiņas, apmeklē pasākumus latviešu valodā. «Dārziņā latvieši un krievi nav nošķirti. Strādājam vienā kolektīvā, bērni ārā rotaļājas vienā pagalmā. Mums tas liekas pats par sevi saprotams,» saka vadītāja, norādot, ka valodas apguve atkarīga arī no katra bērna individuālajām īpatnībām un vecāku ieinteresētības. Problēma daudzās ģimenēs gan esot tā, ka bērns latviešu valodu prot labāk nekā vecāki.
Vēsturiskais mantojums
Tas, ka Latvijā joprojām darbojas krievu vai divplūsmu dārziņi, veidojies vēsturiski, norāda Izglītības un zinātnes ministrijā, atbildot uz jautājumu, kāpēc dažādu tautību bērni nevarētu apmeklēt vienu dārziņu, kāpēc nevarētu veidot visiem vienotas grupiņas. Ministrijā piebilst, ka bērnudārzu dibinātājas ir pašvaldības un, atverot šādas iestādes, noteikti ņemts vērā konkrētās pilsētas, reģiona iedzīvotāju nacionālais sastāvs un vecākiem tiek piedāvātas izvēles iespējas.
Meklējot atbildi uz šo jautājumu pašā dārziņā, Magonītes vadītāja J. Kalviša norāda, ka tas saistīts ar bērnu sagatavošanu skolai, jo krievu bērni pamatā izvēlas mācības turpinās krievu skolās, latvieši - latviešu. Savukārt divu meitu māte rīdziniece Jeļena Avdejeva uzskata, ka galvenais šķērslis šādas idejas īstenošanai ir tāda personāla trūkums, kas ikdienā spētu strādāt vienlaikus divās valodās. «Manas meitas apmeklē latviešu dārziņu, un viena no audzinātājām, gados jauna meitene, nesaprot, ko reizēm bērns viņai krievu valodā cenšas pateikt,» pieredzējusi Jeļena.
Privātais dārziņš Karlsons Stopiņu novada Vālodzēs ir labs piemērs šādam darbības modelim. Pirms 15 gadiem tas veidots kā bērnudārzs ar krievu mācību valodu, taču ar laiku to sāka apmeklēt arvien vairāk latviešu bērnu, un nu vairs nevarot apgalvot, ka tas ir krievu dārziņš, Dienai stāsta tā dibinātāja Svetlana Andersone. «Man nepatīk šis vārds «bilingvāli», taču pie mums viss notiek divās valodās. Mēs nešķirojam bērnus pēc tautības, audzinātājas runā abās valodās tā, kā bērniem ērtāk. Šo situāciju nosaka vecāku intereses un pieprasījums,» stāsta Svetlana.
Sasniedzot piecu gadu vecumu, bērni atkarībā no tā, kādā valodā turpinās izglītoties, speciāli tiek sagatavoti skolai krievu vai latviešu valodā.
Pieprasa tikai valsts valodā
Rīgas domes Vienotības frakcijas deputāti nupat pauduši prasību «atteikties no padomju okupācijas laikos izveidotās pirmsskolas izglītības sistēmas, kas sadala bērnudārzus pēc valodas pazīmes» un aicinājuši sākt pakāpenisku pāreju uz pirmsskolas izglītības programmas apguvi tikai valsts valodā. «Deputāti uzskata, ka latviešu valoda jāsāk mācīt bērniem jau pirmsskolā no triju gadu vecuma, tādējādi radot pamatu sabiedrības saliedētībai un nodrošinot jaunajai paaudzei turpmākajai dzīvei nepieciešamās valsts valodas zināšanas,» rakstīts deputātu izplatītajā paziņojumā. Uz to Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) atbilde ir ļoti lakoniska: «Jābūt ļoti radošai iztēlei, lai nolemtu, ka, aiztaisot ciet krievu bērnudārzus, tiks panākta sabiedrības saliedētība.»
Deputāti nosūtījuši vēstuli arī izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ar aicinājumu rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, kas nodrošinātu pirmsskolas izglītības programmas apguvi valsts valodā. R.Ķīļa viedoklis ir mazāk emocionāls: «Neuzskatu, ka problēmu iespējams risināt kategorisku un pēkšņu lēmumu ceļā. Pirms tiek pieņemts kāds galīgs lēmums, ir jāieklausās ekspertu teiktajā un jāuzklausa vecāki. Eksistē izstrādāti un apspriešanai pieejami dažādi bilingvāli un starpkulturāli modeļi, kas ļauj izvairīties no noslāņošanās un vienlaikus dod iespēju bērniem attīstīt savu vecāku valodu un kultūru. Ir izvērsti jālemj, kāds modelis ir piemērotākais. Pēcreferenduma emocionālajā un politizētajā gaisotnē tik atbildīgā lēmumā strēbt karstu nevajadzētu.»