Vecākiem, kuri bērnus nesūta pagasta skolā, pārmet patriotisma trūkumu

Variešu pagasts ir vienīgais Jēkabpils rajonā, kurā darbojas divas skolas — Liepenes pamatskola Medņos, kuru apmeklē nedaudz vairāk nekā 60 bērnu, un Variešu sākumskola, kurā pirmajās četrās klasēs mācās 17 bērnu. Kopā gan te ir ap 50 bērnu, jo iekārtotas arī bērnudārza grupas. Šķiet, te darīts viss, lai skolas būtu pievilcīgas vietējiem bērniem — visiem skolēniem pašvaldība nodrošina brīvpusdienas, nopērk mācību grāmatas, skolā izremontētas telpas, kvalificēti pedagogi nodrošināti visos mācību priekšmetos, pat slēpošanas inventārs sagādāts. Pašvaldība nesen iegādājās arī autobusu skolēnu pārvadāšanai, bet iepriekš, kad bērni uz skolu brauca ar sabiedrisko transportu, atmaksāja ceļa izdevumus. Tomēr pagastā netrūkst vecāku, kuri saviem bērniem izvēlējušies skolu desmit kilometru attālajā Krustpilī. Viņi paši pērk saviem bērniem mācību grāmatas, privāti īrē autobusu bērnu vešanai un arī par pusdienām maksā pilnu summu, jo Variešu pagasts šogad bērniem, kas nemācās pagasta skolā, brīvpusdienas vairs nepiešķir un arī par ceļu nesamaksā. Pirms pāris gadiem nevienam pret to īpašu iebildumu nebija un arī pašu pagasta administrācijas darbinieku bērni nemācījās vietējā skolā, bet šodien, kad no bērnu skaita un tādējādi arī finansējuma atkarīga mazo lauku skolu pastāvēšana, šis jautājums kļuvis ļoti aktuāls. Variešu pagasta padomes priekšsēdētāja Rasma Rācene stāsta, ka dara visu, lai pagastā varētu saglabāt vismaz vienu izglītības iestādi, tāpēc svarīgi piesaistīt bērnus, lai būtu pilnas klases, nevis apvienotās, kā tas abās skolās ir šobrīd. Diena, viesojoties Liepenes pamatskolā, pārliecinājās, ka tai tiešām nav ne vainas, un arī mūsu uzrunātie vecāki, kuru bērni mācās citur, ne mirkli nenoniecina pagasta skolu. Tomēr viņiem katram ir savs iemesls izvēlēties saviem bērniem citu mācību iestādi. "Esmu mācījusies mazā lauku skolā un, izvēloties nākamo mācību iestādi pilsētā, biju klusa un nedroša. Man pietrūka pārliecības par sevi. Tādēļ gribu, lai mani bērni, nokļūstot pilsētā, būtu droši un pašpārliecināti, tāpēc arī izvēlējos viņus sūtīt skolā Krustpilī, kur praktiski jau rit pilsētas dzīve," stāsta Māra, kuras meita nesen beidza Krustpils pamatskolu, bet dēls šajā skolā mācās 8.klasē. Viņiem pārmests gan patriotisma trūkums, gan pagasta budžeta deldēšana, jo Variešu pašvaldībai jāmaksā kaimiņu pagastam par katru savu bērnu, kurš tur mācās. Vecāki noraida šos pārmetumus, jo uzskata, ka negrasās pagastu izputināt — viņi strādā, maksā savai pašvaldībai nodokļus un neko no tās papildus neprasa. Līdz 1.martam novados jāizstrādā izglītības iestāžu optimizācijas plāns, taču topošajā Krustpils novadā gatava plāna vēl nav. Tomēr ir skaidrs, ka divas mazas skoliņas pagastā līdzās pastāvēt nevarēs. Pagājušā gada nogalē pašvaldībā izveidoja vecāku un pedagogu darba grupu, kas pētīja iespējamo abu skolu apvienošanu un pērn decembrī pagasta deputāti pieņēma nepopulāru lēmumu — apvienot Variešu sākumskolu un Liepenes pamatskolu, Variešos atstājot tikai bērnudārza grupas. Darba grupas vadītāja un māmiņa Dace Vītola šodien prāto, vai šāds lēmums bija pareizs, jo viņa nav pārliecināta, ka Liepenes pamatskolā sākumskolas slēgšanas dēļ bērnu kļūs vairāk, kaut gan lēmums pieņemts tieši ar domu šādā veidā saglabāt vismaz vienu skolu. "Pēdējos gados dzimstība pagastā palielinājusies, un nākamie pirmklasnieki mums ir, taču Variešu un Antūžu bērni un viņu vecāki tomēr vairāk lūkojas Krustpils virzienā, tāpēc lielākā daļa no viņiem nākamajā mācību gadā priekšroku dos citām skolām, ne Liepenei. Domāju, ka prātīgāk tomēr bija saglabāt bērnudārzu, kā nav Krustpilī, un Variešu sākumskolu," saka Dace Vītola. Variešu pagasts, kurā dzīvo ap 1300 iedzīvotāju, savulaik veidots, apvienojot Medņu, Antūžu un Variešu kolhozus un apdzīvotās vietas, kas ir patālu cita no citas. Tādējādi Medņu un īpaši Antūžu iedzīvotāji līdz galam neizjūt piederību Variešu pagastam un viņu starpā jūtama tāda kā rīvēšanās. Tas skaidri jūtams arī reizē, kad runa ir par skolas izvēli.