Ministrs norādīja, ka tik bieži dzirdētā atziņa par attīstītiem reģioniem kā visas valsts labklājības pamatu nav zaudējusi aktualitāti un tikai kaut cik vienlīdzīgs dzīves līmenis Rīgā, citās pilsētās un attālākos novados spēs virzīt visu valsti tuvāk augstākai labklājībai.
Pārskats "Reģionu attīstībā Latvijā 2010" liecina, ka Latvijas administratīvās teritorijas ir ļoti atšķirīgas gan teritorijas platības, iedzīvotāju skaita, apdzīvojuma, dabas, izvietojuma un kultūrvēsturisko apstākļu, gan sociālekonomiskās situācijas, attīstības iespēju, pašvaldību rīcībspējas, finanšu resursu, pašvaldību darbības kvalitātes, efektivitātes un citu faktoru ziņā.
Republikas pilsētās dzīvo 51%, novados - 49% valsts iedzīvotāju.
2010.gadā vidējais iedzīvotāju ienākuma nodoklis republikas pilsētās uz vienu iedzīvotāju bija 333,7 lati, bet Rīgā - 371, Jūrmalā - 357,4, savukārt Daugavpilī - tikai 204 lati.
Novados vidējais iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija 232,6 - par 18,4% mazāki nekā vidēji valstī (285,1).
Bezdarba līmenis republikas pilsētās šā gada sākumā bija 9,3% - par gandrīz diviem procentpunktiem mazāks nekā vidēji valstī (11%).
Novados bezdarba rādītāji ir ļoti atšķirīgi. Zemākais bezdarba līmenis šā gada sākumā reģistrēts Pierīgā: Mārupes novadā 5,3%, Garkalnes novadā 9%, Ādažu novadā 6%, bet augstākais Latgalē - Zilupes novadā 29,3%, Viļānu novadā 29,2%.
Republikas pilsētu grupā 2010.gadā pozitīvs teritorijas attīstības līmeņa indekss bija piecās pilsētās - Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā un Ventspilī.
Atbilstoši 2010.gada datiem novadu grupā visaugstākā teritorijas attīstības līmeņa indeksa vērtība bija Garkalnes novadā, bet viszemākā - Baltinavas novadā.
Pārskats "Reģionu attīstība Latvijā 2010" apgāž dažu politiķu tiražēto tēzi, ka Kurzeme un sevišķi Ventspils ir saņēmusi lielāko daļu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Pēc apjoma līdz 2010.gada 31.decembrim apstiprināto projektu ES un valsts budžeta līdzfinansējums bija Vidzemes reģionam - 25%. Interesants ir fakts, ka līdzekļu apguve (veiktie maksājumi) proporcionāli lielāki ir Latgales reģionam - 28%, Kurzemes reģionam tie ir 26%, bet Vidzemes reģionam - 21% un Zemgales reģionam - 18%.
Pārskats "Reģionu attīstībā Latvijā 2010" ir vienīgais tāda veida pētījums, kas dod iespēju salīdzināt un analizēt informāciju par plānošanas reģionu, republikas pilsētu un novadu attīstības tendencēm dažādos griezumos.
Šis ir pirmais izdevums, kurā tiek analizēta Latvijas administratīvo teritoriju attīstība pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas. Īpaša uzmanība izdevumā veltīta demogrāfiskās situācijas analīzei Latvijā un reģionos, kā arī administratīvajās teritorijās.
Ikgadējo pārskatu "Reģionu attīstība Latvijā" Valsts Reģionālās attīstības aģentūra izdod kopš 2003.gada, pieaicinot dažādu nozaru speciālistus.