Tikšanās laikā tika pārrunāti arī stratēģiskās komunikācijas jautājumi un NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos atklāšana Rīgā. Vējonis nprādīja, ka Ukrainas konflikts apliecinājis stratēģiskās komunikācijas svarīgumu un šāda centra nepieciešamību. "Vēlos pateikties Igaunijai, jo esat vieni no septiņiem centra dibinātājiem un jūsu pārstāvji ir snieguši būtisku ieguldījumu tā izveidē," atzinīgus vārdus Igaunijai veltīja Vējonis.Pārrunājot abu valstu aizsardzības budžetus, Igaunija, kura ir viena no retajām NATO valstīm, kas aizsardzībai atvēl vismaz vēlamos 2% no IKP, Latviju uzteica par apņemšanos tēriņus aizsardzībai līdz minētajam līmenim palielināt līdz 2018.gadam.Tāpat amatpersonas apsprieda abu valstu krievvalodīgo iedzīvotāju uzskatus par konfliktu Ukrainā, kā arī krieviski raidošo mediju telpu, norādot, ka arī šajos jautājumos ir nepieciešama ciešāka Latvijas un Igaunijas sadarbība. "Ir jāinvestē krieviski raidošo un rakstošo mediju satura un žurnālistikas kvalitātē, lai spētu konkurēt ar spēcīgo Krievijas izklaides saturu," norādīja Vējonis.Tikšanās laikā Valsts prezidents sveica Kaljurandi ar Igaunijas Neatkarības atjaunošanas dienu, ko atzīmē 20.augustā, un uzsvēra - lai gan arī citas bijušās PSRS republikas atguva brīvību, tomēr tikai Baltijas valstis patiesi kļuvušas neatkarīgas.
Vējonis: Baltijai Varšavas samitā jālūdz lielāka NATO klātbūtne
Nākamajā NATO samitā, kas notiks 2017.gadā Varšavā, Baltijas valstīm jālūdz lielāka NATO spēku klātbūtne reģionā, tikšanās laikā ar Igaunijas ārlietu ministri Marinu Kaljurandi uzsvēris Valsts prezidents Raimonds Vējonis.Kā portālu Diena.lv informēja prezidenta Preses dienestā, Vējoņa teiktajam piekrita arī Igaunijas ārlietu ministre, kura uzsvēra, ka "Igaunijā vēlas redzēt ne tikai ASV, kura, sākoties Krimas krīzei, reaģēja pirmā".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.