Vējonis rosina veikt Latvijas integrācijas politikas auditu

Lai veiktu šādu vērtējumu par sasniegto sabiedrības saliedētības jomā, sēdes dalībnieki vienojās par nelielas ekspertu grupas izveidi, kuras sastāvā būtu pieredzējuši mazākumtautību jautājumu eksperti, taču tādi, kuri nav iesaistīti valsts pārvaldes darbā. Ekspertu grupā padomi pārstāvēs tās priekšsēdētājs Romans Alijevs.Kā dažas no galvenajām prioritātēm turpmākajā Mazākumtautību konsultatīvās padomes darbā Vējonis nosauca aktīvāka dialoga nepieciešamību, lai uzturētu saikni starp mazākumtautībām un oficiālās valsts politikas īstenotājiem. Tāpat, pēc prezidenta domām, padomes prioritātēm ir jābūt diskusijām par izglītības kvalitāti skolās un plašai sabiedrības iesaistei, gatavojot Latvijas simtgades pasākumus."Jautājumi, kas skar mazākumtautības, ir ļoti būtiski Latvijas sabiedrībā. Mēs bieži aizmirstam, kā veidojusies Latvijas valsts. Gan 1918.gadā, gan 90.gados, atjaunojot valstisko neatkarību, Latvijas teritorija bijusi multietniska un multikulturāla un mazākumtautībām ir bijusi liela nozīme. Tā ir mūsu priekšrocība, jo daudzveidībā ir mūsu spēks. Tas ir jāizmanto, lai Latviju darītu vēl stiprāku," norādījis Vējonis.Tāpat šodienas sēdē tika apstiprināts Mazākumtautību konsultatīvās padomes sastāvs un jaunais nolikums. Nolikumā kā galvenais mērķis definēts veicināt mazākumtautību dalību pilsoniskajā sabiedrībā un sniegt atbalstu mazākumtautību sociāli politiskās līdzdalības veicināšanā, kā arī sekmēt dialogu par mazākumtautību etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes jautājumiem.Padomes sastāvā apstiprināti mazākumtautību organizāciju pārstāvji, kā arī augstskolu pasniedzēji un pētnieki.