Berdimuhamedovs pauda apņēmību sniegt vajadzīgo atbalstu, meklējot risinājumu - vai nu iekārtojot Ulmaņa kapavietu, vai arī palīdzot viņa mirstīgo atlieku pārapbedīšanā, ja Latvija izteiktu šādu vēlmi. Turkmenistānas prezidents arī izteica uzaicinājumu Latvijas delegācijai apmeklēt svinīgos pasākumus Ašhabadā šogad decembrī saistītā ar Turkmenistānas Neitralitātes 20.gadadienas svinībām, uzsverot, ka tā būtu iespēja pārrunāt vairākus ar tirdzniecību, tranzītu un ostu sadarbību, kā arī enerģētisko drošību saistītus jautājumus.
Tāpat Vējonis norādīja, ka līdzšinējā prezidentu vizīšu apmaiņa veicinājusi ciešāku sadarbību un ka divpusējo attiecību kvalitāti vēl vairāk sekmētu Turkmenistānas reģionālās vēstniecības atvēršana Rīgā. Valsts prezidents atgādināja, ka Latvijai un Turkmenistānai ir līdzīga nostāja daudzos starptautiskos jautājumos, piemēram, jautājumā par iespējamiem risinājumiem Afganistānā un cīņu pret starptautisko terorismu. Prezidenti arī bija vienisprātis, ka valstu sadarbība izglītībā līdzās ekonomisko attiecību paplašināšanai ir perspektīva joma un ka vairāki Latvijas augstskolu piedāvātie studiju virzieni (transportā, medicīnā, aviācijā, finanšu jomā) varētu būt interesanti Turkmenistānas jauniešiem.
Vējonis arī tikās ar ANO ģenerālsekretāru Banu Gimunu un tikšanās laikā izteicis atzinību par ģenerālsekretāra personisko iesaisti un principiālo nostāju starptautisko tiesību pārkāpumu nosodīšanā, reaģējot uz Ukrainas krīzes izaicinājumiem ANO sistēmai.
Amatpersonas pārrunāja arī globālo klimata pārmaiņu jautājumu, ko Bans Gimuns izvirzījis par vienu no savām prioritātēm. “Latvija novērtē Jūsu pūliņus pievērst starptautisku uzmanību šiem lielajiem izaicinājumiem, un mēs esam gatavi sniegt atbalstu, lai šī gada nogalē plānotais Klimata pārmaiņu samits Parīzē sniegtu vēlamo rezultātu,” sacīja Vējonis. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra ANO ģenerālsekretāra lomu efektīvāku starptautisko miera uzturēšanas misiju veidošanā, kā arī apliecināja, ka Latvija gatavojas savai pirmajai miera uzturēšanas operācijai ANO sastāvā, kas varētu notikt nākamgad Mali.
Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, Valsts prezidents pateicās par viņa līdzšinējo atbalstu Latvijas pievienošanās sarunās, atgādinot, ka dalība OECD ir viens no centrālajiem jautājumiem Latvijas ekonomikas un politikas dienaskārtībā. Anhels Gurija pozitīvi novērtēja Latvijas apzinīgo attieksmi un kompetenci, strādājot pie jautājumiem, lai iestātos OECD, taču norādīja uz jomām, kam nepieciešams pievērst vairāk uzmanības, – valsts kapitālsabiedrību pārvaldi un kukuļošanas izskaušanu. Vējonis atzina, ka tuvākajos mēnešos gaidāms intensīvs darbs, lai situāciju labotu: “Gan pievienošanās OECD, ko ceram paveikt 2016.gadā, gan pats gatavošanās process uzņemšanai ir ļoti laba iespēja veikt mums pašiem nepieciešamās reformas un pārņemt labāko pieredzi no citām dalībvalstīm.”
Savukārt, tiekoties ar Indonēzijas Republikas viceprezidentu Jusufu Kallu, prezidents izteica gandarījumu par pērn augustā Rīgā atvērto Indonēzijas goda konsulātu un rosināja turpināt sarunas, lai noslēgtu līgumu par sadarbību kultūrā, aicinot arī Indonēziju vairāk pievērsties šim jautājumam. “Tā kā Latvijas uzņēmējiem ir pieaugoša interese par biznesa iespējām tālajos Āzijas tirgos, Latvija ir ieinteresēta paplašināt sadarbību gan tūrismā, gan ekonomikā, un šajā ziņā daudz atvieglotu Gaisa satiksmes līgums ar Indonēziju un vienošanās par diplomātisko pasu turētāju atbrīvošanu no vīzu prasības,” uzsvēra Vējonis.
Valsts prezidents darba vizīti ASV svētdien turpinās ar piedalīšanos un uzrunu augsta līmeņa sanāksmē par dzimumu līdztiesību, ko rīko Ķīnas prezidents un ANO ģenerālsekretārs, kā arī dalību ANO ilgtspējīgas attīstības jaunajiem mērķiem veltītā samita sesijā Post-2015 Plenary. Valsts prezidents ar delegāciju vizītē ASV un ANO Ģenerālās Asamblejas 70.sesijā uzturēsies līdz 3.oktobrim.
guņa