Rīdziniecei Ilzei Kalnpurei jau no bērnības patikuši zirgi. Kopš 16 gadu vecuma viņai piederējis arī pašai savs zirgs, ko turējusi stallī zemnieku saimniecībā Pierīgā. Līdz ar to apgūtas gan zirga kopšanas, gan jāšanas prasmes un veiksmīga pieredze bijusi arī jāšanas sportā. Lai gan dzīve Ilzi ievirzījusi jurista profesijā un šajā jomā nostrādāti 10 gadu, pavasarī viņa nolēmusi karjeru mainīt, jo jurisprudence nav sirdslieta. Vienmēr gribējies strādāt ar zirgiem, tāpēc neizlolots sapnis bijis reitterapija. Saņemoties drosmi dzīvi kardināli mainīt, Ilzi sagaidījusi vilšanās - pat ar visu vēlēšanos un gatavību ieguldīt līdzekļus Latvijā nav iespējams iegūt reitterapijas sertifikātu. Savukārt bez specifiskajām zināšanām strādāt nedrīkst. Ilze meklējusi iespējas arī ārpus Latvijas, tomēr tuvākajās kaimiņzemēs - Lietuvā un Igaunijā - tādu iespēju nav izdevies atrast.
To, ka Latvijā patlaban nevar iegūt reitterapijas sertifikātu, Dienai apliecina arī Latvijas Profesionālās reitterapijas asociācijas vadītāja Olga Bērziņa. Iemesls ir tas, ka nepastāv nevienas šādas studiju programmas, savukārt mācīt speciālistus var vien valsts akreditēta mācību iestāde. Līdz ar to, ja kaut kur Latvijā tiek piedāvāti reitterapijas kursi, tā ir atklāta krāpšana. Problēma ir arī tā, ka daudzi zirgu īpašnieki uzskata - pietiek ar mierīgiem zirgiem, lai piedāvātu reitterapiju. Tomēr praktizēt šo terapijas veidu bez zināšanām var būt pat bīstami pacientam, jo ar dažām saslimšanām šāda terapija nav piemērota un var rasties komplikācijas. Tieši tāpēc reitterapijas speciālistam jābūt attiecīgai medicīnas izglītībai un sertifikātam, kas to apliecina.
RSU Rehabilitācijas fakultātes dekāns Aivars Vētra Dienai paskaidroja, ka svarīgi ir, lai šādam speciālistam ir medicīniskā izglītība, un tādēļ viņš to redz kā viengadīgu studiju programmu papildus profesionālajai kvalifikācijai. Jau patlaban RSU ir vajadzīgie pasniedzēji un plāns, kas būtu jāmāca, bet nav nepieciešamā finansējuma. To paredzēts prasīt VM, jo, pēc Vētras domām, programmai nevajadzētu būt par maksu, citādi no absolventiem nevarētu sagaidīt darbu valsts pasūtījuma ietvaros. Tādēļ, lai runātu par konkrētiem plāniem, jāzina skaidra ministrijas nostāja.
Plašāk lasiet Annas Bērziņas rakstā Vēlme mācīties ir, iespēju nav piektdienas, 11.jūlija, laikraksta Diena 4.lpp.!