Starplaikos starp meteņu laika rotaļām _Saule un mēness_, _Vecais Rīgas tilts_, _Bagātais un nabagais_ un daudzām citām dziedāšanā piepūlēto mēli veldzēt un nosalušo degungalu sasildīt varēja ar turpat ugunskurā vārītu zāļu tēju, bet pēc tam mesties Kupenu dejā, griezt Ledus valsi vai ar partneri saplūst lēnā Sniegpārslu tango. Pasākuma dvēsele bija etnogrāfe, masku speciāliste un Ceraukstes folkloras kopas _Laukam pāri _vadītāja Elīna Kūla—Braže, bet viņai radoši un aktīvi asistēja Ventspils Amatu mājas speciāliste, zāļu sieva Līga Reitere. Viens no senajiem vārda meteņi skaidrojumiem ir, ka ziemā tieši šajā laikā lāči savās migās metas (griežas) uz otriem sāniem. Vai tas tā ir arī tagad, kad sala dienu kļuvis stipri mazāk, speciālisti nav vienisprātis. Fakts gan ir tāds, ka nedēļu pirms meteņiem uz kāda ceļa Ventspils rajona Ances pagastā meža dienesta darbinieki un mednieki atklājuši lāča pēdas — tātad pekainis februāra vidū bijis ne tikai jau pilnībā pamodies, bet izgājis arī pastaigāties. Līdz slēpošanas kalnam Ventspilī viņš gan nebija atnācis, taču lāčādās tērpti viņa līdzinieki starp meteņu svinētājiem bija saskatāmi, par ko visvairāk priecājās un spiedza bērni.
Ventspilī svin Meteņus Lemberga hūtes pakājē
Pirmo reizi Ventspilī Meteņu svinēšana notika nevis pilsētas centrā, bet tās dienvidu nomalē, slēpošanas kalna Lemberga hūte pakājē. Sestdienas novakarē te kopā pulcejās vairākas vietējās folkloras kopas, kā arī Buskas rajona Ceraukstes folkloras kopa _Laukam pāri un Puduris _no Dobeles rajona. Gan viesi, gan mājinieki līdzi bija paņēmuši lustīgas dziesmas, uzģērbuši neparastas maskas, dažiem netrūka pat dūšas trakam nobraucienam pa kamaniņšļūkšanas trasi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.