Veseli zobi bez dzīvsudraba

Jāsamazina pakāpeniski

ES regulas paredz, ka līdz šā gada 1. jūlijam katrai dalībvalstij bija jāizstrādā nacionālais plāns, lai pakāpeniski samazinātu zobārstniecības amalgamas izmantošanu. Eiropas Komisija jau pirms vairākiem gadiem pieņēma stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu, lai samazinātu tā daudzumu vidē un ietekmi uz cilvēkiem. 

Latvijas Ministru kabinets Veselības ministrijas (VM) izstrādāto plānu apstiprināja sēdē 2. jūlijā. Plānā gan tiek atzīts, ka patlaban ir problemātiski vienoties par konkrētiem, stingrākiem samazināšanas mērķiem, jo tas var nostādīt pacientus neizdevīgā pozīcijā un apgrūtināt zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Taču ministrija norāda, ka no pagājušā gada 1. jūlija zobārstniecības amalgama vairs netiek izmantota bojātu zobu ārstēšanā bērniem vecumā līdz 15 gadiem un grūtniecēm, kā arī sievietēm, kas baro ar krūti, izņemot gadījumus, kad zobārsts uzskata, ka tas noteikti ir nepieciešams. Pēdējos gados amalgamas materiālu izmantošana zobārstniecībā ir samazinājusies, jo speciālistiem ir pietiekamas zināšanas un iemaņas jaunāko tehnoloģiju izmantošanā. 

Tomēr VM prognozē, ka Latvijā izslēgt no zobārstniecības amalgamas lietošanu pilnībā var nebūt iespējams, jo pacientiem var būt arī kāda īpaša medicīniska vajadzība, kad nepieciešams izmantot tieši tā dēvētās sudraba plombas. Jāatzīmē, ka amalgamas lietošanas izbeigšana līdz 2030. gadam nav obligāta, tomēr ir vēlama. 

Paeglītis, kurš arī pats bijis iesaistīts plāna izstrādē, Dienai norāda, ka vēl nav noteikts, kādos gadījumos būtu jāizmanto zobārstniecības amalgama, bet par to pacients noteikti būs jāinformē. Tomēr viņš pauž, ka sudraba plombu izmantošana līdz 2030. gadam Latvijā beigsies pati no sevis. "Jau tagad amalgama netiek lietota Stomatoloģijas institūtā, un arī lielajās poliklīnikās tās izmantošana ir ļoti samazinājusies, tāpēc es domāju, ka līdz 2030. gadam mēs to vienkārši pārstāsim lietot," viņš prognozē.