Veselības nozares eksperti mēdz uzsvērt, ka tieši finansējuma trūkums ierobežo iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai medicīniskajai palīdzībai. No tā izriet – ja tiktu būtiski palielināts finansējums veselības nozarei, iedzīvotāju piekļuve kvalitatīvai un savlaicīgai medicīniskajai palīdzībai ievērojami uzlabotos. Diemžēl Latvijas pēdējo triju gadu notikumi liecina par pretējo.
Neparasti rezultāti
Latvijas veselības nozares finansējuma izmaiņās var novērot pilnīgi negaidītus rezultātus. Ievērojami palielinot finansējuma apjomu veselības nozarei, katastrofāli palielinājās mirstība un samazinājās sagaidāmais iedzīvotāju, jo īpaši vīriešu, dzīves ilgums. Savukārt ievērojami samazinot izdevumus veselības nozarei, kritās iedzīvotāju mirstība un pieauga sagaidāmais iedzīvotāju, jo īpaši vīriešu, dzīves ilgums.
Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas apkopojumam 2020. gadā Latvijas kopējie izdevumi (gan valsts, gan privātie) veselības nozarei bija 7,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2021. gadā tie pieauga par 1,69% pret IKP un sasniedza 9,04% no IKP. 2021. gadā pēc izdevumu pieaugumu veselības nozarei Latvija bija sestajā vietā pasaulē. Visvairāk izdevumus veselības aizsardzībai pret IKP palielināja Afganistāna, tad sekoja ar Jaunzēlandi saistītā Klusā okeāna sala Niue. Trešajā vietā bija Libāna. Par vairāk nekā 2% no IKP izdevumus veselības nozarei 2021. gadā pret 2020. gadu palielināja arī Mongolija un Klusā okeāna salu valsts Palau. Nedaudz mazāk par Latviju veselības izdevumus palielināja Mozambika, Austrumtimora un Kipra. Kopumā secināms, ka tik ievērojami kā Latvijā veselības nozares izdevumi nepieauga nevienā Eiropas valstī.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 30. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60