"Ideja ir ļoti laba, nacionālās pretošanās kustības dalībnieki būtu pelnījuši savu piemiņas vietu. Taču nav labi, ka aiz šīs idejas stāv politiķi un pasākums tiek politizēts. Manuprāt, būtu daudz labāk, ja tā būtu sabiedriska un pilsoniska iniciatīva. Turklāt mums sabiedrībā ir nepieciešama diskusija, kas tad īsti bija nacionālās pretošanās kustība, tikai tai vajadzētu būt vēsturnieku nevis politiķu diskusijai," portālam Diena.lv norādīja U. Neiburgs.Jāatgādina, ka iniciatīva izveidot pieminekli vienam no Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, pirmajam Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētājam Konstantīnam Čakstem radusies jau pirms desmit gadiem.
Sākotnējā ideja par pieminekli K. Čakstem pieder toreizējam Latvijas Pirmās partijas valdes loceklim dzejniekam Jānim Peteram, kurš šo domu izteica 2002. gada vidū. Pieminekļa izveidei tika izveidota līgumsabiedrība, kurā iesaistījās un naudu ziedoja vairāki uzņēmēji un tā laika politikie darbinieki - Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Guntis Indriksons, Mamerts Vaivads, Viesturs Koziols, Ēriks Masteiko, Gunārs Ķirsons, Raimonds Pauls, Andrejs Ēķis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Atis Sausnītis utt.
Aicinājumam atsaucās ne tikai uzņēmēji, bet arī privātpresonas. Kopā tika savākti 187 tūkstoši latu.
2003. gadā notika konkurss par labāko metu, kurā uzvarēja Ojāra Feldberga piedāvātā Saule, kuru bija paredzēts atklāt jau 2004. gada augustā. Tomēr projekta sadārdzināšanās dēļ no tā atteicās, un nākamo metu jau veidoja tēlnieks Gļebs Panteļejevs
G. Panteļejevs radīja metu piemineklim, kuru bija paredzēts uzstādīt Brīvības ielas un Elizabetes ielas krustojumā pie Ministru kabineta. Taču Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome neatļāva šādu pieminekli uzstādīt iecerētajā vietā. Faktiski bija divi varianti: vai nu G. Panteļejeva iecerēto pieminekli novietot citā vietā vai sludināt jaunu konkursu. Kā skaidroja toreiz izveidotās līgumsabiedrības līderis advokāts Andris Grūtups, viņi nebija ar mieru atteikties no piemineklim iecerētās vietas, taču jaunu konkursu sludināt arī vairs neesot bijis spēka. Tādēļ no idejas atteikušies vispār.
Te gan rodas pamatots jautājums: ja ir vēlme godināt Konstantīnu Čaksti un uzstādīt tam piemineklim, vai tiešām primārā ir vietas izvēle, un vai vai tiešām vienīgā cienīgā vieta šādam piemineklim ir iepretī Ministru kabinetam? Kā intervijā Latvijas Avīzei norādījis vēsturnieks Uldis Neiburgs: "Ambīcijas bija pārāk lielas un izlīda kā īlens no maisa gan izpildījuma, gan vietas ziņā. Manuprāt, veids, kādā to toreiz darīja, padarīja ieceri neiespējamu jau pašā sākumā. Tā bija sabiedrībā pazīstamu, taču ar dažādu pagātni apveltītu, bagātu cilvēku iniciatīva, kas vairāk izskatījās pēc Konstantīna Čakstes izmantošanas savu personisko pozīciju stiprināšanai publiskajā telpā."
Kā portālam Diena lv skaidroja A.Grūtups, nauda ir atdota tiem ziedotājiem, kurus bija iespējams identificēt, pārējā nauda "jau 10 gadus guļ bankas kontos". Par naudas tālāku izlietošanu, kā skaidro A.Grūtups, var lemt tikai visi līgumsabiedrības biedri kopā. A.Grūtups norādīja, ka viņš veselības stāvokļa dēļ šādu kopā sanākšanu neiniciēs, taču to var darīt jebkurš cits no biedriem.
"Pēc tam kad iniciatīvas grupa noraidīja priekšlikumu meklēt citu vietu, izskanēja doma, ka aptuveni 187 000 latus saziedotās naudas varētu pārskaitīt filmai Rīgas sargi, taču tas netika izdarīts, jo grupā nav bijusi vienprātība," 2012.gadā intervijā Dienai atzina iniciatīvas grupas lietvedis Jānis Naglis. Viņš stāstīja, ka tiem ziedotājiem, kuri identificēti, nauda atmaksāta, atskaitot metu konkursa izdevumus, tomēr bankas kontā joprojām atrodas vairāki desmiti tūkstoši latu. Precīzu summu J. Naglis nezināja teikt un piebilda, ka ar piecām nullēm tā neesot rakstāma. Ja kāds ierosinātu atjaunot līdzekļu vākšanu K. Čakstes piemineklim, iniciatīvas grupa varētu sasaukt pilnsapulci un lemt par iesaistīšanos," - pirms gada Dienai sacīja J.Naglis.
Gada laikā nekas nav mainījies un neviens no biedriem šādu iniciatīvu nav rosinājis.
Diemžēl portālam Diena.lv pagaidām nav izdevies sazināties ar līgumsabiedrības finansistu Jāni Nagli - otrdien, 19.martā viņš neatbildēja ne uz tālruņa zvaniem, ne sms.