Savukārt KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs pauda neizpratni par šādu VID nostāju jautājumā par Ieņēmumu dienesta kompetenci saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm.
Kā iepriekš vēstīja portāls "pietiek.com", Bendrāte vairāk nekā 13 gadus bija slēpusi to, ka Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas "Kurzemes radio". To apliecināja pagājušā gada oktobrī "Pietiek.com" publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz - Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA "Kurzemes radio". Atbilstoši šim Bendrātei bijis - un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10.Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties no Lemberga "interešu viedokļa".
Bendrāte 2250 latu lielo aizdevumu no Lemberga "Kurzemes radio" daļu iegādei nebija deklarējusi savā amatpersonas deklarācijā, kuru viņa iesniedz jau kopš 2002.gada rudens, kad kā "Jaunā laika" pārstāve stājās 8.Saeimas deputātes amatā. Bendrāte arī vairākkārt publiski uzstājusies par ētikas jautājumiem.
Pēc astoņu mēnešu ilgas pārbaudes saistībā ar šo līgumu KNAB Jutas Strīķes vadībā nonācis pie atzinuma, ka Bendrāte patiešām no biroja viedokļa neko neesot pārkāpusi. Saskaņā ar Strīķes skaidrojumu KNAB kompetencē vispār neesot izvērtēšana, vai valsts amatpersonas deklarācijās ir norādītas patiesas vai nepatiesas ziņas. Par to rūpējoties VID.
Savukārt VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūra LETA uzzināja, ka Ieņēmumu dienesta kompetencē nav amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaude. VID ir nodokļu administrācija, un tās kompetencē ir jautājumi saistībā ar nodokļu nomaksu, nevis iespējamiem amatpersonu interešu konfliktiem un korupciju.
KNAB pārstāvis Vitenburgs savukārt norādīja, ka "attiecībā uz konkrēto pārbaudi KNAB uzsver, ka 2010.gada novembrī no VID ir jau saņemta informācija par tā veikto pārbaudi saistībā ar divu valsts amatpersonu deklarācijās norādītajām ziņām".
Secinot, ka iesniegumā ir norādīta arī tāda informācija, kas liecina par iespējamiem pārkāpumiem, kuru izvērtēšana un līdz ar to valsts amatpersonu saukšana pie atbildības ir VID kompetencē, 2010.gada oktobrī KNAB vērsās VID ar lūgumu izvērtēt iesniegumā norādīto informāciju un par pārbaudes rezultātiem informēt gan iesniedzēju, gan KNAB.
Viņš minēja vēl vienu piemēru, ka atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 215.1.pantā noteiktajam VID kompetencē ir izskatīt administratīvos pārkāpumus un saukt valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.27 panta par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.
Pēc Vitenburga teiktā, tas ir VID 2011.gada 6.jūlija iesniegums Saeimai ar lūgumu sniegt piekrišanu 10.Saeimas deputāta Riharda Eigima (ZZS) saukšanai pie administratīvās atbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Saeimas lēmums pieņemts 21.jūlijā, kad Saeima deva piekrišanu Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības.
Savukārt, pēc Vitenburga sniegtās informācijas, iesniegumu par Eigima saukšanu pie administratīvās atbildības rakstījis tieši VID, norādot, ka atbilstoši LAPK 215.1 pantā noteiktajai kompetencei ir saņēmis no KNAB "izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai KNAB veiktās pārbaudes materiālus" par Eigima 2010.gada valsts amatpersonas deklarāciju.
VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA papildināja, ka šobrīd VID kompetencē ir pieņemt gala lēmumu par sodu atsevišķās lietās, kurās pārbaudi veicis KNAB. Atsevišķās lietās KNAB veic pārbaudi un nosūta lietas VID soda uzlikšanai.
Vaicāts, vai KNAB nosūtījis VID atbilstoši LAPK 215.1 panta kompetencei galīgā lēmuma pieņemšanai arī Bendrātes lietu, Vitenburgs sacīja, ka, saņemot kādas personas iesniegumu, KNAB sāka tajā minētās informācijas pārbaudi savas kompetences ietvaros par likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu.
Secinot, ka iesniegumā ir norādīta arī tāda informācija, kas liecina par iespējamiem pārkāpumiem, kuru izvērtēšana un līdz ar to valsts amatpersonu saukšana pie atbildības ir VID kompetencē, 2010.gada oktobrī KNAB vērsās VID ar lūgumu izvērtēt iesniegumā norādīto informāciju un par pārbaudes rezultātiem informēt gan iesniedzēju, gan KNAB.
VID gan jau iepriekš atzīmēja, ka likums "Par nodokļiem un nodevām" VID aizliedz sniegt informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju, tostarp par to, vai VID veiks pārbaudi saistībā ar nodokļu nomaksu pret fizisku personu vai nē.
Kā ziņots, pati Bendrāte pēc viņas un Lemberga līguma nonākšanas atklātībā par savām attiecībām ar Lembergu skaidroja, ka "šī bija tāda viņa uzticēšanās man, manis respektēšana, vēlēšanās palīdzēt. Lai gan viņš tur [trasta līgumā] ir sarakstījis visādus ierobežojumus, neviens nekad, nekur, nevienu brīdi mani nav ne uz ko spiedis, nedz arī izmantojis šīs tiesības. Es domāju, drīzāk tas viņam bija tāds formāls pasākums, lai, atbalstot radio staciju, nesanāktu, ka esi tāds muļķītis".
Tāpat Bendrāte norādīja, ka faktiski visu Lembergam jau esot "atstrādājusi": "Es domāju, ka tik daudz, cik esmu atstrādājusi tai pašai Ventspilij, lai būtu informācija, lai būtu atpazīstamība... Mēs centāmies, lai šī nauda nebūtu uzdāvināta, bet tiešām atstrādāta. Mēs visu rēķinājām, raidlaikiem bija konkrēta cena, tas viss tika iegrāmatots, un par visu vajadzēja atskaitīties. Tā ka nekas nav uzdāvināts vai aizdots - viss ir atstrādāts."
Neraugoties uz vairāku kolēģu publiskiem aicinājumiem, Bendrāte arī kategoriski atteicās nolikt Saeimas deputāta mandātu, kurš nu viņai atņemts tikai līdz ar 10.Saeimas atlaišanu.